Svētais Joans Hrīsostoms, arī Jānis Zeltamute, (grieķu: Ἰωάννης ὁ Χρυσόστομος}; dzimis ap 349. gadu, miris 407. gada 14. septembrī) bija baznīcas tēvs, Konstantinopoles arhibīskaps, Dievišķās liturģijas autors. Saukts par Zeltamuti savas daiļrunības dēļ, pazīstams kā homīliju autors. Homīlijā Kata Iūdaiōn (Pret jūdiem) vērsies pret jūdaisma un jūdaisma tradīciju piekritējiem.
Dzimis Antiohijā valsts darbinieka ģimenē. Ieguva labu izglītību. Ap 375. gadu kļuva par tuksneša mūku askētu, tomēr, veselības stāvoklim pasliktinoties, atgriezās Antiohijā, kur 381. gadā kļuva par diakonu, bet 386. gadā – par priesteri. No 386. līdz 397. gadam kļuva populārs, uzstājoties ar runām Antiohijas katedrālē.
397. gadā tika iecelts par Konstantinopoles arhibīskapu. Konstantinopolē Joans uzstājās pret laicīgās varas greznību, tomēr sastapās ar ievērojamu pretestību, 403. gadā notika Koncils zem ozola, kurā Hrīsostoma mācība tika nosodīta, bet viņš pats — atcelts no amata. Kaut arī baudīja Romas pāvesta Inocenta I atbalstu, vēlāk tika izsūtīts uz Armēniju. Tā kā Hrīsostoms vēl aizvien baudīja popularitāti Konstantinopolē, 406. gadā tika dota pavēle pārvietot Joanu uz Picundu (mūsdienu Abhāzijā). Miris pa ceļam uz izsūtījumu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Joans Hrīsostoms.
