Jodupes svīta
| Jodupes svīta | |
|---|---|
| Pamatinformācija | |
| Stratotips: | Butkūnu 241. urbuma intervāls 734,5–737,0 m |
| Vecums: | ap 466 Ma |
| Atklājējs: | N. Sidaravičiene, E. Laškovs, J. Paškevičus |
| Stratigrāfija | |
| Sistēma: | Ordoviks |
| Nodalījums: | Vidusordoviks |
| Stāvs: | Darrivilas |
| Horizonts: | Kundas |
| Svīta: | Jodupes |
| Ģeogrāfija | |
| Valsts: | Latvija, Lietuva |
| Reģions: | Baltija |
| Raksturlielumi | |
| Iežu sastāvs: | kaļķakmeņi, merģeļi |
| Biezums: | 2,3-11 m |
Jodupes svīta ir vidusordovika (pēc senākiem datiem apakšordovika[1]) kundas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā. 1980. gadā E. Laškovs, J. Paškevičus un N. Sidaravičiene izveidoja rokišķu svītu Butkūnu urbuma griezumā, 732,4—737,9 m intervālā un sadalīja to divās daļās: jodupes un vaidlenas ridās. Vēlāk jodupes rida tika pārveidota par svītu kundas horizonta sastāvā un tās stratotips ir Butkūnu 241. urbuma griezumā, 734,5–737,0 m intervālā. Svīta ir nosauktas Jodupes mazpilsētas vārdā, Lietuvā. Svīta Latvijas teritorijā ir izplatīta apmēram tajā pašā areālā, kā zem tās esošā bičūnu svīta, tikai valsts ziemeļu daļā svītas platība ir nedaudz mazāka kā to balstošajai svītai.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Jodupes svītu veido sarkanīgi brūni kaļķakmeņi ar zaļganīgi pelēkiem plankumiem un dzeltenām joslām. Retāk tā sastāv no pelēkas varietātes kaļķakmeņiem ar sarkanīgi brūniem plankumiem (Atašienes 9., Baltinavas 17. urbumi). Kaļķakmeņiem ir neskaidri viļņota un slāņota tekstūra. Nogulumos diezgan raksturīgi ir getīta pseidooolītu ieslēgumi, kas novērojami gandrīz visos Latvijas dienvidaustrumu griezumos. Šī paša vecuma nogulumos Latvijas ziemeļos tādu nav. Ludzas 15., Atašienes 9. un Maltas 105. urbumos ir konstatētas daudzskaitlīgas (līdz 10) izskalojuma virsmas, kas impregnētas ar dzelzs hidroksīdiem. Svītas biezums valsts dienvidaustrumos ir no 2,3 m (Višķu 25. urbums) līdz 6,5 m (Atašienes 9. urbums). Latvijas ziemeļos biezums sasniedz 11 m (Ovīšu 94. urbums).[2]
Lietuvā
[labot | labot pirmkodu]Jodupes svīta ir izplatīta visā Lietuvas teritorijā, izņemot valsts austrumu daļu. Lietuvas ziemeļrietumu daļā un Nemunas zemienē vislielākis svītas biezums ir 8,8 metri, bet valsts centrālajā daļā — 4,9 metri. Svītu veido brūngani pelēki detrītiski kaļķakmeņi un merģeļi. Nogulumos ir daudz lūzuma virsmu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 3. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 46. lpp.
- ↑ Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 51. lpp.