Pāriet uz saturu

Johans Bēbers

Vikipēdijas lapa
Johans Jakobs Bēbers
Johann von Böber
Johans Bēbers, īstenais valsts padomnieks
Johans Bēbers, īstenais valsts padomnieks
Personīgā informācija
Dzimis 1746. gada 22. decembrī
Veimāra
Miris 1820. gada 16. jūlijā (73 gadi)
Sanktpēterburgā

Johans Jakobs Bēbers (Johann von Böber, dzimis 1746. gada 22. decembrī, miris 1820. gada naktī no 15. uz 16. jūliju) bija vācu pedagogs, entomologs, botāniķis. Jelgavas Pētera akadēmijas profesors (1796). No 1796. gada Sanktpēterburgas kadetu korpusa inspektors, īstenais valsts padomnieks. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Brīvmūrniecības vēsturnieks un apcerējumu redaktors. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ goda loceklis. Pirmais aprakstījis dažādus botāniskos un zooloģiskos taksonus.

Dzimis 1746. gadā Veimāras skursteņslauķa ģimenē. Pēc studijām Jēnas Universitātē viņš pieņēma uzaicinājumu strādāt par skolotāju Pēterburgas Pētera skolā (Петришу́ле; St. Petri-Schule). 1776. gadā viņu uzņēma Pēterburgas brīvmūrnieku ložā "Apollo", 1783. gada augustā Iluminātu ordenī. Ap 1783. gadu kļuva par ģeogrāfijas un vēstures skolotāju Artilērijas un inženieru kadetu korpusā, vēlāk II kadetu korpusā. No 1792. gada Bēbers dzīvoja Jekaterinoslavā, iespējams, arī Jelgavā. Pēc tam viņš atgriezās Pēterburgas kadetu korpusā, kuru tolaik vadīja Rundāles pils īpašnieks Valeriāns Zubovs (1771–1804).

1803. gadā viņš pārliecināja ķeizaru Aleksandru I atcelt brīvmūrniecības aizliegumu. Miris 1820. gadā, apbedīts Smoļenskas kapos Pēterburgā.

Zinātniskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bēbers izveidoja plašu minerālu, fosiliju, dzīvnieku un augu paraugu kolekciju, kataloģizēja daudzas kukaiņu un augu sugas. Viņš strādāja kopā ar entomologiem Eigenu Johanu Kristofu Esperu un Johanu Kristiānu Fabriciusu.

1796. gadā kļuva par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas biedru, 1797. gadā par Vācu Dabaszinātnieku akadēmijas Leopoldina biedru.

  • Freimaurerlieder zum Gebrauch der Vereinigten Logen in Russland, St. Petersburg, 1780
  • Freimaurerlieder zum Gebrauch der vereinigten Logen in Russland, St. Petersburg, 1787
  • Auswahl von Freimaurerliedern. Durch die E. Loge Muse „Urania“ gesammelt von Böber, St. Petersburg, 1788
  • Verzeichnis der Pflanzen, die von Ritter J. von Böber in Taurien und Katharinoslavischen Gouvernement gasammelt worden sind, in: G. Ch. Reichs Magazin des Pflanzenreichs, Erlangen, 1793, Bd. I, S. 154-166.
  • Schreiben des Herrn Goffrath und Studien-Direktor Böber aus Ekaterinoslaw vom 25.Oktober 1792, in: Neue Nordische Beiträge, 1793, Bd. 6, S. 256-264.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]