Johans Rīvijs (skolotājs)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Johans Frīdrihs Rīvijs)
Šis raksts ir par Rīgas Domskolas rektoru. Par citām jēdziena Johanu Rīviju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Johans Rīvijs
Johannes Rivius
Personīgā informācija
Dzimis 1528. gadā
Cvikava, Saksija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1596. gada 8. maijā
Rīga (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Ceica, Halle, Traķi, Rīga
Tautība vācietis

Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Frīdrihs Rīvijs ir dzimis 1528. gadā Cvikavā, Saksijā humānista, pedagoga un teologa Johana Rīvija no Atendornas (1500-1553) ģimenē. Pēc studiju beigšanas viņš strādāja par skolotāju Leipcigas akadēmijā, 1546. gadā kļuva par skolas rektoru Ceicā (Zeitz), 1571. gadā par Halles ģimnāzijas rektoru. Viņa studiju laika paziņa un karaļa Stefana Batorija ārsts Simons Simoniuss esot viņu ieteicis Traķu vaivadam Janam Hļebovičam (Ян Глябовіч, 1544—1590) par viņa dēlu audzinātāju. Lietuvā Johans F. Rīvijs esot izpelnījies ievērību kā labs pedagogs, šajā laikā viņš esot sarakstījis arī t.s. "Rīvija hroniku", kurā sniegtas ziņas par senāko Lietuvas vēsturi, ieskaitot karaļa Mindauga nogalināšanu un apglabāšanu Aglonā. Rīvija hronikā ir atsauces uz vēl vecāko "Chronica sive historia Lithuana", kas nav līdz mūsdienām saglabājusies. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka Rīvija hronika ir 19. gadsimta sākumā tapis viltojums [1].

Ap 1580. gadu viņu uzaicināja kļūt par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera dēlu Frīdriha (1569-1642) un Vilhelma (1574-1640) skolotāju. Rīvija sprediķi esot hercoga galmā tikuši augstu novērtēti.[2]

Pēc Kalendāra nemieru apspiešanas un iepriekšējā rektora Heinriha Mellera (Möller) atlaišanas Rīgas rāte 1589. gadā Rīviju uzaicināja kļūt par Rīgas Domskolas rektoru, no 1594. gada par Domskolas inspektoru. Viņa vadībā tika pārstrādāta skolas programma, kas tika prezentēta 1594. gadā.[3]

Miris Rīgā 1596. gada 8. maijā.

Leģenda par karaļa Mindauga nāvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācītāja J. F. Rīvija (Rivius) hronikā esot minēts, ka 1618. gadā, novācot kāda torņa drupas, Aglonā atrasta marmora plāksne, uz kuras bijis uzraksts latīņu valodā: "Šeit atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis..."[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Burggrāfa Nikolaja Ekes, sindika Dāvida Hilhena un rektora Johana Rīvija runas sakarā ar reorganizētās Rīgas Domskolas atklāšanu Mollīna izdevumā "Trīs runas". Rīga: 1594 (latīņu: Orationes tres: e quibus duae Nic. Ekii proconsulis: et Dav. Hilchen syndici. Tertia Jo. Rivii, cum solenni et publico ritu produceretur ad demandatam sibi ab ampl. senatu inspectionem scholasticam subeundam. Habitae in restitutione seu instauratione scholae rigensis. Rigae 1594)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]