Johans Freitāgs fon Loringhofe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.
Johana Freitāga no Loringhofes ģerbonis uz Cēsīs kaltā šiliņa.

Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.-1494.26.V.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ap 1430. gadu Leringhofā pie Datelnas (Löringhoff bei Datteln) Vestfālenē. 1472. gadā kļuva par Rēveles komturu, bet 1483. gadā viņu ievēlēja par Livonijas ordeņa mestru. 1489. gadā pēc viņa ieteikuma par ordeņa Livonijas ordeņa landmaršalu tika ievelēts Valters fon Pletenbergs, kas 1491. gadā pie Bukultu pils pieveica Rīgas pilsētas karaspēku. Valmieras landtāgā parakstīja miera līgumu ar Rīgu. 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs Johans noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm.

Miris 1494. gada 26. maijā Cēsīs, apglabāts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

Dokumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova hronika par mestru Johanu:

RussowChronicle.jpg

"Jānis Freitags-Loringhofens, 40. Vācu ordeņa mestris, iesāka valdīt 1486.gadā; agrāk viņš bija Rēveles komturs. Viņa laikā kaŗš starp virsbiskapu un Rīgas pilsoņiem no vienas un ordeni no otras puses vēl turpinājās. Turaidas kaujā rīdzinieki uzvarēja, nokāva 6 komturus un fogtus, sešus saņēma gūstā un ar lielu triumfu pārveda viņus Rīgā.

1492. gadā Maskavas lielkņazs Jānis Vasiljevičs sāka celt Ivangorodas pili, pēc vācu nosaukuma, Krievu Narvu, uz Livonijas robežas. Šo pili sāka celt pavasarī un pabeidza tajā pašā vasarā ap Marijas Debesbraukšanas dienu. Pils bija ar augstiem, bieziem mūŗiem un tika celta lielā steigā. Pili vēlāk ieņēma zviedri un piedāvāja viņu mestrim, tādēļ ka viņa bija par tāļu nost no viņu zemes. Mestris šo dāvanu, nepieņēma, jo ar krieviem bija noslēgts miers, kuŗu viņš negribēja lauzt. Tādēļ zviedri savos kuģos ar to lielo laupījumu, kuŗu bija guvuši pilī, aizbrauca uz mājām. Krievi atkal ieņēma pili, vēl labāk nostiprināja un ielika tur stipru kaŗaspēku. Kad krievi pilī bija nostiprinājušies, viņi Livonijas Narvas iedzīvotājiem darīja tik lielas raizes, ka to īsumā nemaz nevar aprakstīt. Krievi no savas Ivangorodas pils ļoti bieži, neievērodami noslēgto mieru, apšaudīja Narvu, pie kam nogalināja dažas ievērojamas personas, kā birģermeisteri Jāni Meningu un daudz citus. Kad Narvas sūtņi krieviem prasīja, kādēļ viņi to dara, tad pēdējie izdarīja ar sūtņiem tādas nekrietnības, par kuŗām pat rakstīt nepiedienas. Tas bija 1494.gadā.

Tajā pašā 1494.gadā lielkņazs pavēlēja sagūstīt visus vācu tirgotājus, kuŗi atradās Novgorodā. Viņiem novilka bikses un apavus, iekala kājas dzelzīs, ieslodzīja veselībai kaitīgos torņos, kur dažus turēja trīs un dažus 9 gadus. Iemesls tādai rīcībai bija tas, ka Rēveles pilsoņi bija līdz nāvei, uz vācu tiesību pamata, savārījuši kādu krievu, kuŗš Rēvelē bija nodarbojies ar viltotu šilingu taisīšanu, kā arī sadedzinājuši, uz baznīcas tiesību pamata, kādu citu krievu, kuŗš bija pieķerts sodomijā. Krievus tāds sods ļoti sadusmoja, jo pēc viņu domām šie noziegumi nebija nemaz tik svarīgi. Krievi ar šiem gadījumiem un vēl citām nepatiesām sūdzībām panāca pie lielkņaza to, ka viņš spēra soļus pret vācu tirgoņiem Novgorodā un bez tam stingri pieprasīja izdot viņam tos Rēveles pilsoņus, kuŗi bija notiesājuši krievus uz nāvi. Bet lielkņaza prasība netika izpildīta, jo Livonijas kārtas un pilsētas vienojās labāk nest vēl lielākus upuŗus nekā izdarīt krieviem tādu pakalpojumu. Šis mestris valdīja 9 gadus".

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Bernds fon der Borhs
Livonijas Ordeņa mestrs
1483. gads - 1494. gads
Pēctecis:
Volters fon Pletenbergs