Johans Gotlībs Fleišers

Vikipēdijas lapa
Johans Gotlībs Fleišers
Johann Gottlieb Fleischer
Litogrāfija pēc Johana Lēberehta Eginka zīmējuma
Litogrāfija pēc Johana Lēberehta Eginka zīmējuma
Personīgā informācija
Dzimis 1797. gada 15. oktobrī
Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1838. gada 22. aprīlī (40 gadi)
Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās ārsts, botāniķis

Johans Gotlībs Fleišers (vācu: Johann Gottlieb Fleischer; 1797-1838) bija vācbaltiešu ārsts un botāniķis. Pētīja Baltijas provinču floras sistematizāciju, grāmatas Flora von Esth-, Liv- und Kurland autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1797. gada 15. oktobrī Jelgavā amatnieku meistara Gotlība Fleišera ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1814-1816), pēc tam studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1817-1821).

No 1822. gada strādāja par ārstu Jelgavā un vadīja 1824. gadā atklāto Sabiedriskās aizgādības kolēģijas slimnīcu, kas atradās Upes ielā pie Driksas. 1832. gadā viņu paaugstināja par kolēģijas asesoru. Izveidoja Latvijā sastopamo vaboļu katalogu (1829; 640 sugas), kopā ar E. Lindemani izdeva Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes floras aprakstu (1839).[1]

Miris 1838. gada 22. aprīlī Jelgavā.

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. G. Fleišera botānikas grāmata (2. izdevums Bunges redakcijā).

Johans Gotlībs Fleišers darbojās Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā un bija Maskavas dabaszinātnieku biedrības loceklis. Viņa savāktais herbārijs ar 7500 augiem un kukaiņu kolekcija glabājās Kurzemes Provinces muzejā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Systematisches Verzeichnis der in den Ostseeprovinzen bis jetzt bekanntgewordenen Phanerogamen, mit Angabe der gebräuchlichsten Dt., Lett. u. Esthn. Benennungen (1830);
  • Flora der Deutschen Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurlands, hrsg. v. Em. Lindemann (1839);
  • Flora von Esth-, Liv- und Kurland, hrsg. v. Alex. v. Bunge (1853)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. biblioteka.lu.lv Kurzemes literatūras un mākslas biedrības vēsture