Johans Hāzentēters

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Johans Hāzentēters
Johann Hasentöter
Personīgā informācija
Dzimis 1517. gadā
Kēnigsberga, Vācu ordeņa valsts (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1586. gadā
Danciga, Karaliskā Prūsija (tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība prūsis
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība
Sasniegumi, atklājumi Livonijas apraksts,
pirmā iespiestā latviešu tēvreize (1550)

Hanss Johans Hāzentēters (vācu: Hans Johann Hasentöter, arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā. Viņš latviešu valodā pārtulkoja vai pierakstīja jau agrāk tulkoto tēvreizi.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka Hāzentēters ir dzimis Kēnigsbergā, neilgi pirms Vācu ordeņa Prūsijas atzara sekularizēšanas (1525). Pirms 1547. gada viņš pārcēlās uz Rīgu, kur darbojās kā rakstvedis. Iespējams, ka viņš prata prūšu valodu un apguva arī latviešu valodu. Sebastjana Minstera Cosmographia 1550. gada izdevumā Bāzelē bija iespiests viņa Livonijas apraksts un latviešu tēvreize, kas guva plašu ievērību un tiek uzskatīts par pirmo iespiesto tekstu latviešu valodā. 1569. gadā Kēnigsbergā iespieda viņa pieredzētos notikumus vārsmās (Chronica, Das ist, Beschreibung der fürnembsten gedechtnuswirdigen Historien...).

Pēc Livonijas ordeņa sakāves Livonijas karā (1558 - 1583) viņš pārcēlās uz Dancigu, kur 1577. gadā pieredzēja Stefana Batorija vadīto pilsētas aplenkumu un uzrakstīja dziesmu "Danciga, turies cieši!" (O Danzig halt dich feste).

"Kosmogrāfijas" fragmenti par Livoniju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livoniešiem nav nekādu darīšanu ar tatāriem, bet viņu galvenā nodarbošanās ir rīšana un plītēšana, sevišķi pilīs un kungu sētās. Un kas ir labs kauslis, tas var nākt uz šo zemi. Viņu ar godu saņems karavīri un novietos savā ierindā. Nebūs pagājis gads, kad viņš saņems savu algu, proti, tūsku, aptaukošanos un tamlīdzīgu nelabu naudu. Aptaukošanās Livonijā ir parastā slimība kungu sētās un starp viņu kalpotājiem. Kā man ziņo, to dabū tie, kas dienu un nakti rij un plītē, un neko nestrādā. Tā izpaužas viņu korpulencē. [..] šai zemē darbs ir kauns un nestrādāšana gods. Sievietes, kas dzimušas šai zemē, ir augstprātīgas un labās domās par sevi. Viņas nicina citas sievietes, kas ieceļo no Vācijas. Viņas negrib, ka tās sauc par sievām, bet gan par kundzēm. Viņas nenodarbojas ar vērpšanu un citiem sieviešu darbiem, jo tas, pēc viņu domām, kaitētu dižciltīgo godam. Turpretim ziemā vizināties kamanās un vasarās uz ūdens viņām veicas labāk nekā vērpšana. Un kaut gan sievietes tur ir glītas, viņas saspoko tērpi. Kad tās vislepnāk izgreznojušās, viņas izskatās līdzīgas masku balles ķēmiem...

Livonijas zemnieka dziesmiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Es esmu zemnieks Vidzemē,
Man grūti darbi pasaulē.
Es mežā kāp uz bērza kok
Un cērtu sedli, ratt un lok,
Es tais par kurpēm lūciņu
Un kunga klēti pildīju.
Tam baznīckungam tiesa tiek,
No Dieva protu es neniek.
[1]

Saglabājušies darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Enciklopēdijā Cosmographia ievietotais Rīgas zīmējums, ko uzskata par Hāzentētera darbu pirms 1547. gada.[2]
  • O Danzig halt dich feste (1577)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Harald Kohtz. Hasentödter, Hans, Chronist. Ostdeutsche Gedenktage (1986 [1985]), S. 45-47

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ērģemes mācītāja Blaufūsa (1697-1756) latviskojums izdevumā "Stāsti no tas vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu" (1753)
  2. ALT-RIGA IN PANORAMEN (vāciski)
  3. iespiests: Lutz Mackensen. Baltische Texte der Frühzeit. Abhandlungen der Herder-Gesellschaft und des Herder-Instituts zu Riga; Bd. 5. Riga, 1936.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]