Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas (vācu: Johannes von Schwerin) vai Šverinas grāfs Jānis (latīņu: Iohannes Comes Suerinaeus) bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300. gadā. Viņa valdīšanas laikā sākās pilsoņu karš starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni.
Dzimis Meklenburgas zemē, Ziemeļvācijā. Bijis Šverīnas kapitula domkungs un mantzinis.1294. gadā Rigas domkapituls viņu ievēlēja par Rīgas arhibīskapu.
Livonijas pilsoņu kara laikā starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni viņš atbalstīja rīdziniekus un noslēdza plašu koalīciju ar citiem Livonijas bīskapiem un Lietuvas dižkunigaitiVīteni, kuram uzvaras gadījumā esot apsolījis atdot Livonijas ordenim pakļautās zemes Zemgalē un bijušajā Jersikas valstī. 1298. gadā ordeņa brāļi viņu sagūstīja Turaidas pilī, bet Livonijas ordenis tika smagi sakauts kaujā pie Turaidas 1298. gadā, kurā krita arī ordeņa mestrs Brūno.
1300. gadā viņš devās uz Romu, lai iesniegtu apsūdzības rakstu pret ordeni, kur pēkšņi nomira.
"Gotfrīds, 21. Vācu ordeņa mestris, tapa ievēlēts kaŗa laikā ar Rīgas biskapu. No ārējiem ienaidniekiem tad bija pilnīgs miers, bet iekšējie kaŗi starp ordeni un biskapiem nevarēja tik drīzi beigties. Šā mestŗa laikā, kuŗš valdīja 8 gadus, par Rīgas virsbiskapu, 4. pēc skaita, bija Šverinas grāfs Jānis".
