Johans Klapje de Kolongs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johans Klapje de Kolongs
Jean Alexander Heinrich Clapier de Colongue
Johans Klapje de Kolongs
Personīgā informācija
Dzimis 1839. gada 2. martā [v.s. 22. februārī]
Daugavpils, Latvija
Miris 1901. gada 26. maijā [v.s. 13. maijā]
Sanktpēterburga, Krievija
Dzīves vieta Karogs: Krievija Krievija
Tautība vācbaltietis

Johans Klapje de Kolongs pilnā vārdā Žans Aleksandrs Heinrihs Klapje de Kolongs (vācu: Jean Alexander Heinrich Clapier de Colongue; krievu: Иван Петрович де-Колонг; 1839—1901) bija Daugavpilī dzimis Krievijas impērijas kara flotes virsnieks un izgudrotājs. Krievijas impērijas Galvenās hidrogrāfiskās pārvaldes vadītājs. Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Lomonosova prēmijas laureāts (1882).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Igaunijas un Vidzemes bruņniecības sastāvā imatrikulētās Klapje de Kolongu dzimtas. Dzimis 1839. gada 2. martā Daugavpilī atvaļinātā pulkveža inženiera un Ilūkstes apriņķa Karlines (Karolinenhof, mūsdienās Karļinovas) muižnieka Pētera Augusta Klapje de Kolonga un viņa sievas Apollonijas, dzimušas fon Lizanderes (Lysander) ģimenē.[1] Pēc tēva nāves 1847. gadā zēnu audzināja Tallinā dzīvojošie radinieki. 1849. gadā viņš sāka mācības Pēterburgas Jūras kadetu korpusā, pēc Krimas kara beigām 1858. gadā turpināja studijas Jūras kadetu korpusa Virsnieku klasē, 1861. gadā Pēterburgas Universitātē noklausījās matemātikas lekciju kursu.

1864. gadā leitnants J. Klapje de Kolongs kļuva par navigācijas un deviācijas speciālista I. Belavenca palīgu. Radīja teoriju par magnētisko kompasu deviācijas cēloņiem kuģiem ar metāla korpusiem. Izveidoja deviāciju samazinošu aparātu, ko nosauca par inklinatoru. Kopš 1870. gadā J. Klapje de Kolongs lasīja lekcijas kompasu deviācijas teorijā Nikolaja Jūras akadēmijā. Ierosināja matemātisko metodi pensiju un pabalstu aprēķināšanai Jūras resora vajadzībām un izgudroja vertikālo deflektoru, kas tiek izmantots kuģošanā un ģeofiziskajos mērījumos. 1885. gadā viņu paaugstināja pulkveža pakāpē. No 1889. gada J. Klapje de Kolongs vadīja Krievijas Galveno hidrogrāfisko pārvaldi, 1895. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, bet 1896. gadā ievēlēja par Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Miris 1901. gada 26. maijā Pēterburgā, apglabāts luterāņu kapsētā.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • И. П. де-Колонг. О новом приборе для уничтожения девиации компасов. СПБ, 1879 (krieviski)
  • И. П. де-Колонг. Теория девиации. СПБ, 1892

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Svētā Vladimira ordenis, 4.šķira (1871)

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

De Kolonga vārdā nosaukta pussala, zemesrags un līcis Laptevu jūrā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]