Johans Kristofs Kampenhauzens
| ||||||||||||||||||
Johans Kristofs Kampenhauzens (vācu: Johann Christoph von Campenhausen; 1716—1782) bija vācbaltiešu virsnieks un ierēdnis. Krievijas Impērijas īstenais slepenpadomnieks (no 1773).
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Cēlies no Kampenhauzenu dzimtas. Dzimis Lielā Ziemeļu kara laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža Johana Baltazara fon Kampenhauzena (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (Lilljegren, 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par Vidzemes bruņniecības pārstāvi Pētera I galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā Ungurmuižu. Pēc ķeizarienes Annas nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā.
1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas Halles universitātē, apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala Pētera Lasī sekretāru un adjutantu Krievu-turku karā (1735—1739), tad Krievijas karaspēka Somijas karagājiena laikā. 1741. ɡadā apprecējās ar Katrīnu Elizabeti Cimmermani, 1743. ɡadā kļuva par Rīgas guberņas valdības padomnieku (Regierungsrat), 1744. ɡadā kopā ar tēvu ieɡuva barona jeb brīvkunɡa titulu, 1760. ɡadā slepenpadomnieka, 1773. ɡadā īstenā slepenpadomnieka titulu.
1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, 1755. ɡadā otrreiz apprecējās ar Sofiju Elizabeti Mengdenu, 1762. gadā uzbūvēja jaunu Ropažu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar Ērgļu muižas īpašnieku Frīdrihu Reinholdu fon Bergu (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku Voldemāru Dītrihu fon Budbergu (1740—1784).
Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā.
Muižas
[labot | labot pirmkodu]

Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:[1]
- Ropažu muiža (Rodenpois, no 1751)
- Liepas muiža (Lindenhof, līdz 1750)
- Lēdurgas muiža (Loddiger mit Ayasch und Murnikas, līdz 1752)
- Kalsnavas pilsmuiža (Alt-Calzenau, ap 1751)
- Ādažu muiža (Aahof mit Neuenmühlen, 1751-55)
- Allaži (Allasch) un Jūdaži (Judasch, 1751-67?)
- Katvaru muiža (Kadfer, 1750-75)
- Inčukalna muiža (Hinzenberg, 1753-55)
- Ķipēnu muiža (Eck, 1754-75)
- Vangažu muiža (Wangasch, līdz 1755)
- Randenes pilsmuiža (Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm, 1758-59)
- Pociema muiža (Posendorf, 1759-75)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Campenhausen, Johann Christoph v. Baltische Historische Kommission
|