Jona (ivritā: יוֹנָה, Yônāh) jeb Jona, Amitaja dēls, arī Jonass, ir Bībeles pravietis, kas saistīts ar senās Izraēlas ziemeļu valsti un tradicionāli datēts ar 8. gadsimtu p.m.ē. Otrajā Ķēniņu grāmatā viņš minēts Izraēlas ķēniņa Jerobeāma II valdīšanas kontekstā kā pravietis no Gat-Heferas, kura pareģojums saistīts ar Izraēlas robežu atjaunošanu. Viņa vārdā nosauktā Vecās Derības grāmata ir Jonas grāmata. Jona ir Jonas grāmatas galvenais tēls. Tajā Dievs viņu sūta sludināt Asīrijas pilsētā Ninīvē, taču Jona sākotnēji cenšas izvairīties no uzdevuma un ar kuģi dodas Taršišas virzienā. Jūrā sākas spēcīga vētra, un pēc Jonas norādījuma jūrnieki viņu iemet ūdenī. Pēc tam Jonu aprij liela zivs, kuras vēderā viņš pavada trīs dienas un trīs naktis. Pēc izglābšanās Jona tomēr dodas uz Ninīvi un sludina tās iedzīvotājiem. Tie nožēlo savu rīcību, gavē un novēršas no ļaunuma, un pilsēta tiek saudzēta.
Jona ir nozīmīga reliģiska figūra jūdaismā un kristietībā, kur Jonas grāmatas stāsts interpretēts saistībā ar grēku nožēlu, Dieva žēlastību un pravieša aicinājumu. Viņš ir pazīstams arī islāmā kā pravietis Jūnuss (Yūnus). Korānā Jūnuss vairākkārt minēts kā Dieva sūtnis, tostarp stāstā par viņa nonākšanu lielās zivs vēderā, un viņa vārdā nosaukta Korāna 10. sūra.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jona.
