Juridiska persona

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Juridiska persona (angļu: legal person, authority) ir uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas, pildot kādas funkcijas (it īpaši slēdzot mantiskus vai finanšu darījumus), rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts. Juridiskai personai ir savs īpašums, un tā ir atbildīga par savām saistībām. Otrs personas veids ir fiziska persona.[1]

Juridiska persona ir juridisks statuss apvienībai, kurai ir sava rīcībspēja, t.i. var iegūt tiesības un uzlikt pienākumus. Juridiska persona var slēgt līgumus, iegādāties aktīvus un uzņemties parādus. Juridiskā persona darbojas arī kā puse tiesā.

Tipiski juridiskai personai ir tas, ka tā, tāpat kā fiziska persona, var iegūt un turēt aktīvus, uzņemties atbildību par parādiem un būt prasītājam vai atbildētājiem tiesas procesā. Juridiska persona var aizsargāt to īpašniekus no personiskās atbildības. Tomēr šī aizsardzība nav absolūta. Tas var iekļūt korporālajā plīvurā ("piercing the corporate veil").

Katrai valstij ir savi noteikumi un likumi par juridiskām personām. Parasti tās tiek atzītas arī par juridiskām personām citās valstīs ar noteikumu, ka tām ir juridiskas personas statuss valstī, kurā tās tika izveidotas.

Eiropas likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Lisabonas līgums[2] stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība kļuva par juridisku personu un pārņēmusi pilnvaras, kas iepriekš bija Eiropas Kopienas rīcībā[3].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ruta Grēviņa. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Zinātne, 2000. gada 18. janvārī. 702. lpp. ISBN 9789984698038.
  2. «Lisabonas līgums». Skatīts: 18.01.2018.
  3. «LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU». 28.05.2008. Skatīts: 18.01.2018.