Juris Celmiņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par vēsturnieku un politiķi. Par citām jēdziena Celmiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Juris Celmiņš
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs
Amatā
1997. gada 13. februāris — 1998. gada 16. aprīlis
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Andris Šķēle
Guntars Krasts
Priekštecis Māris Grīnblats
Pēctecis Jānis Gaigals

Dzimšanas dati 1950. gada 6. februārī (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Talsi, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP
LTF
DCP (1992—1995)
DPS (1995—1999)
LDP (1999—2002)
PCP (2003—2005)
LPP (2007)
LPP/LC (2007—pašlaik)
Profesija vēsturnieks
Augstskola Latvijas Universitāte

Juris Celmiņš (dzimis 1950. gada 6. februārī) ir latviešu vēsturnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celmiņš ir dzimis 1950. gada 6. februārī Talsos, lauksaimnieku ģimenē. 1969. gadā pabeidzis Irlavas neklātienes vidusskolu. 1974. gadā absolvējis Latvijas Universitāti un ieguvis vēsturnieka specialitāti.[1] Tajā pašā gadā sācis strādāt par Irlavas vidusskolas vēstures skolotāju. No 1975. līdz 1983. gadā šajā amatā strādājis E. Birznieka-Upīša Tukuma astoņgadīgajā skolā, bet līdz 1987. gadam bijis direktors Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejā. No 1987. līdz 1989. gadam Tukuma 2. vidusskolas direktors.[1]

Bijis PSKP biedrs. Savulaik ieņēma LKP Tukuma rajona ideoloģijas nodaļas vadītāja krēslu.[2] Izstājies no partijas Atmodas sākumā. 1988. gadā bijis viens no Latvijas Tautas frontes Tukuma rajona nodaļas dibinātājiem, divus gadus vēlāk kļuva par nodaļas vadītāju. Bijis partijas pirmo trīs kongresu delegāts. No 1989. līdz 1990. gadam bija laikraksta "Tukuma Ziņotājs" redaktors.[1] 1990. gadā ievēlēts par LR AP deputātu. Darbojies LTF frakcijā un ir bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Strādājis pie Izglītības likuma, Kultūras pieminekļu aizsardzības likuma un citu komisijā izstrādāto likumu sagatavošanas.[1]

Demokrātiskā partija "Saimnieks"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gadā Celmiņš iesaistījās Demokrātiskās Centra partijas dibināšanā, darbojies tās valdē. No 1993. līdz 1995. gadam bija DCP valdes priekšsēdētājs.[1] 1994. gadā piedalījies Liberālās internacionāles kongresā Reikjavikā. Līdz ar partijas apvienošanu ar partiju "Saimnieks" kļuva par apvienotās partijas līdzpriekšsēdētāju.[1] Tajā pašā gadā ievēlēts 6. Saeimā un bijis Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs. 1996. gadā kļuvis par DPS priekšsēdētāja vietnieku, kopš 1997. gada partijas valdes loceklis.[1]

1997. gada 13. februārī kļuva par izglītības un zinātnes ministru. Celmiņa darbības laikā tika ieviesta studējošo kreditēšana, pieņemts izglītības likums, palielinātas valsts profesoru algas. 1998. gada 16. aprīlī zaudējis amatu, jo "Saimnieks" pameta valdību.[1] Viņš palika partijā pēc tās nosaukuma maiņas uz Latvijas Demokrātisko partiju, tomēr no tās izstājās pēc neveiksmes 8. Saeimas vēlēšanās.[3]

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā Celmiņš kļuva par Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektoru.[1] Ministru kabinets viņu no amata atbrīvoja 2003. gada 8. jūlijā. Celmiņš Rīgas Centra rajona tiesā iesniedza prasību par atjaunošanu amatā.[4]

2003. gada 27. aprīlī viņš kļuva par Progresīvās Centriskās partijas priekšsēdētāju.[3] Partija tika likvidēta 2005. gada 31. augustā.[5]

Juris Celmiņš ir Rīgas 95. vidusskolas direktors. 2007. gadā pievienojies LPP.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «JURIS CELMIŅŠ». ltn.lv.
  2. «Juris Celmiņš». Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrija.
  3. 3,0 3,1 «Vienā teikumā». Diena. 2003. gada 7. aprīlī. Progresīvi centriskās partijas kongresā piektdien par partijas priekšsēdētāju ievēlēts Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors Juris Celmiņš, kurš pēc neveiksmes 8.Saeimas vēlēšanās izstājās no Latvijas Demokrātiskās partijas.
  4. «Atbrīvotais Celmiņš sūdzas tiesā». Diena. 2003. gada 12. augustā. No Sociālo tehnoloģiju augstskolas (STA) rektora amata atbrīvotais Juris Celmiņš piektdien Rīgas Centra rajona tiesā iesniedzis prasību par atjaunošanu amatā, ziņo LETA. Ministru kabinets J.Celmiņu atbrīvoja 8.jūlijā.
  5. «Progresīvā CENTRISKĀ partija (likvidēta 31.08.2005.)». KNAB.
  6. «LPP pievienojies Smiltenes mērs un Krievu partijas galvgalis». V-Diena. 2007. gada 25. janvārī. Partijā uzņemti arī Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis, Vidrižu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Ļevšins, Rīgas 95.vidusskolas direktors un bijušais izglītības ministrs Juris Celmiņš, Latvijas Sarkanā Krusta prezidents Valdis Nagobads un citi.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Māris Grīnblats
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs
1997. gada 13. februāris1998. gada 16. aprīlis
Pēctecis:
Jānis Gaigals