Juris Georgs Benjamiņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Juris Georgs Benjamiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 29. jūlijā
Orenburga, Karogs: Krievija Krievija
Miris 1993. gada 3. novembrī (75 gadi)
Toronto, Karogs: Kanāda Kanāda
Nodarbošanās Fotogrāfs
Vecāki Anna Aihere, Rūdolfs Aihers
Bērni 3

Juris Georgs Benjamiņš (angļu: Juris George Benjamin, 1918. gada 29. jūlijs — 1993. gada 3. novembris) bija fotogrāfs un viens no krāsu fotogrāfijas pionieriem Latvijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juris Benjamiņš, dzimis kā Georgs Aihers, plaši pazīstamo Benjamiņu uzvārdu ieguva 1926. gadā, kad mātes vecākā māsa, izdevēja Emīlija Benjamiņa viņu adoptēja. Abām māsām bijusi noruna, ja Annijai būs vēl kāds bērns, tad Georgs tiks adoptēts un kļūs par "preses impērijas" mantinieku.

Beidzis Rīgas 1. vidusskolu. Pēc vidusskolas beigšanas mācības turpinājis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. 1942. gadā saņēmis maģistra grādu ķīmijā.[1]

Juris Benjamiņš ar fotogrāfiju bija cieši saistīts jau kopš bērnības un interesi par to nezaudēja līdz mūža galam. Viņš viens no pirmajiem Latvijā sāka nopietni nodarboties ar krāsu fotogrāfiju un krāsaino fotokopiju iegūšanu uz papīra.

1940. gados Juris Benjamiņš ar ģimeni devās bēgļu gaitās. Pēc Otrā pasaules kara Juris Georgs Benjamiņš strādājis kā ķīmiķis Vācijā un Anglijā. Papildinājis zināšanas Lielbritānijas lielākajā ķīmijas rūpnīcā, 1952. gadā, Toronto, Kanādā, viņš nodibināja savu uzņēmumu "Benjamiņa fotolaboratorija", lai attīstītu krāsu filmas. Tā pamatnozare bija krāsu fotofilmu attīstīšana, kopēšana un palielināšana. Laika gaitā tas kļuva par vienu no lielākajiem savas jomas uzņēmumiem Kanādā. Brīvais laiks tika veltīts zemūdens alu pētniecībai, to fotografēšanai un filmēšanai. Pazīstamais franču zemūdens pētnieks Žaks Īvs Kusto, kas sadarbojās ar Juri Benjamiņu, vienai no alām pie Bahamu salām deva viņa vārdu.[2]

Benjamiņam bija trīs bērni, meita Ilze un divi dēli — Pēteris un Juris. Juris Georgs Benjamiņš mira no insulta, uzņēmumu pārņēma viņa dēls Pēteris.[1]

Benjamiņa fotolaboratorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savā ģimenes rūpnīcā izveidoja laboratoriju ar nosaukumu "Burtnieki", sasniegdams ātrus un augstus rezultātus krāsu fotogrāfijā un kino attīstībā. Laikrakstā "Laiks", intervijā ar Juri Georgu Benjamiņu: "Es droši vien piedzimu ar kameru rokās — no paša sākuma es centos uzlabot attēla kvalitāti". Viņa pirmās krāsu fotogrāfijas: ziedu kompozīcijas, tika publicētas žurnālā "Atpūta" otrajā daļā (1930. gada 28. februārī). 1940. gadā viņš iesniedza darbu "Praktiski pieteikumi krāsu fotogrāfijai" pie Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes studentu biedrības, kurā piedalījās gandrīz katrs profesionālais Latvijas fotogrāfs. Darbā tika publicēti žurnālā "Ķīmijas Apskats". Darbā tika sniegts teorētiskais apraksts krāsu fotogrāfijas metodēm, tomēr, kā Juris Benjamiņš atzina, "lai iegūtu patiešām labu attēlu, ar teoriju vien nepietiek; ir vajadzīgs sevi nodot daudzās praktiskās nodarbībās."

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]