Juris Monvīds Skalbergs

Vikipēdijas lapa
Juris Monvīds Skalbergs
Dzimis 1935. gada 11. jūnijā
Karogs: Latvija Latvija
Miris 2022. gada 3. augustā
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskais institūts
Mākslas virziens modernisms
Skolotāji Aleksandrs Birzenieks, Osvalds Tīlmanis

Juris Monvīds Skalbergs (1935–2022) bija latviešu modernisma arhitekts. Projektēšanas institūta “Agroprojekts” galvenais arhitekts (1975–1991).

Baltijas Arhitektu savienības (BAUA) prezidents.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1935. gada 11. jūnijā. 1960. gadā absolvēja studijas Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā un strādāja Latvijas PSR Kultūras ministrijas celtniecības, restaurācijas projektēšanas uzņēmumos (1960-1975). Projektēja Rīgas pareizticīgo katedrāles pārbūvi par Zinību namu (1964), kinoteātri "Blāzma" (1964), Rīgas Krievu drāmas teātra rekonstrukciju (1967), muzikālo klubu "Allegro" (1970) u.c. Projektēja Viļa Lāča pieminekli Rīgas Meža kapos (tēlnieks Aivars Gulbis, 1974).

1975. gadā Skalbergs kļuva par projektēšanas institūta “Agroprojekts/Latgiprokolhozstroj” galveno arhitektu, projektēja Rendas administratīvās ēkas (1987), apvienības "Lauku celtnieks" tehniskā centra ēku Peldu ielā Vecrīgā (1987), institūta "Agroprojekts" ēku Maskavas ielā (1988), kā arī saliekamu ūdenstorni lauku ciemiem.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Juris Monvīds Skalbergs bija Baltijas Arhitektu savienības (BAUA) prezidents, 1993. gadā panāca tās uzņemšanu Starptautiskajā Arhitektu savienībā (UIA). Līdztekus vadīja projektēšanas biroju “Arbi”, vēlāk bija SIA “ JS & Partneri” valdes priekšsēdētājs. Projektēja kultūras pils "Ziemeļblāzma" pārbūvi un skatu torņa rekonstrukciju (2011–2013).[1] 2015. gadā Latvijas Arhitektūras muzejā notika izstāde "Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu." Miris 2022. gada 3. augustā.[2]

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Ministru Padomes prēmija (1989) par Lodes ciema sabiedriskā centra projektēšanu (kopā ar Ivaru Martinsonu)
  • J.F. Baumaņa prēmija, Būvindustrijas Lielā balva

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Lejnieks. Juris Monvīds Skalbergs, Divkāršais kūlenis. Modernisms – Postmodernisms. Rīga: 2018.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]