Juris Rekšņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Juris Rekšņa
Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs
Amatā
2003. gada 13. janvārī — 2005. gada 21. decembrī
Priekštecis Andris Staris
Pēctecis Aivars Straume
Valsts policijas priekšnieks
Amatā
1998. gada 2. jūnijā — 2003. gada 14. janvārī
Priekštecis Aldis Lieljuksis
Pēctecis Jānis Zaščirinskis

Dzimšanas dati 1959. gada 11. aprīlī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Profesija ierēdnis, uzņēmējs
Augstskola Latvijas Universitāte

Ģenerālis Juris Rekšņa (dzimis 1959. gada 11. aprīlī Rīgā[1]) ir latviešu ierēdnis un uzņēmējs. Bijis Valsts policijas priekšnieks[1] un Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs[2]. Pašlaik Valsts policijas priekšnieka konsultants un Tukuma lidostas operatora valdes priekšēdētājs[3].

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rekšņa dzimis Rīgā kalpotāju ģimenē[1]. 1977. gadā absolvējis Rīgas 73. vidusskolu. Pēc skolas no 1977. gada novembra līdz 1979. gada decembrim dienējis PSRS bruņotajos spēkos[1]. Laikposmā no 1980. līdz 1986. gadam neklātienē ieguvis augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē[1].

1991. gada augustā Juris Rekšņa vadīja specrotu, kurā darbojās vairāki desmiti Latvijas neatkarības ideju aizstāvoši Rīgas garnizona miliči[4]. Puča laikā specrota aizstāvēja Augstāko padomi[5].

1999. gadā kļuva par Valsts policijas priekšnieku[1], savukārt no 2003. gada līdz 2005. gadam ieņēma Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra amatu[2]. Kopš 2006. gada Rekšņa bijis Latvijas Neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumu konsultants juridiskajos jautājumos un Valsts policijas priekšnieka konsultants.

2017. gada martā kļuvis par Tukuma lidostas operatora SIA «Sky port» valdes priekšsēdētāju[3].

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras laikā Iekšlietu ministrijā saņēmis kopumā 56 apbalvojumus, tajā skaitā Lietuvas un Igaunijas policiju apbalvojumus[8].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Rekšņam piešķir ģenerāļa pakāpi». Delfi.lv. 2000. gada 29. novembris. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprina Rekšņu». Tvnet.lv. 2003. gada 13. janvāris. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
  3. 3,0 3,1 «Kisiels: Līdz Tukuma lidostas sertifikācijas atjaunošanai vēl tāls ceļš». Financenet.lv. LETA. 2017. gada 15. marts. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
  4. Juris Laksovs. «Čevera džudo jeb Saudzējošais ceļš uz sevi». Žurnāls "Nedēļa", 2004. gada 24. martā. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
  5. «Rekšņa atklātā vēstulē lūdz Repšem apliecināt policistu algu palielināšanu». Tvnet.lv. 2002. gada 26. novembris. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
  6. «Ar sargeņģeļa svētību un Lietuvas godazīmi». Latvijas Vēstnesis. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
  7. «Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis sveic iekšlietu nozares esošos un bijušos darbiniekus ar Viestura ordeņa saņemšanu». Iekšlietu Ministrija. 2013. gada 7. maijā. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
  8. «Premjers KNAB vadītāja amatā virza Rekšņu». Apollo.lv. 2004. gada 15. marts. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.[novecojusi saite]