Juris Silovs (politiķis)
- Šis raksts ir par regbistu, juristu un politiķi. Par citām jēdziena Juris Silovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Juris Silovs | |
|---|---|
 Juris Silovs 2010. gadā | |
| Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1965. gada 26. oktobrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis[1] |
| Politiskā partija |
Jaunais Centrs (līdz 2010) Saskaņa (kopš 2010) |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Sociālo tehnoloģiju augstskola |
Juris Silovs (dzimis 1965. gada 26. oktobrī) ir latviešu regbists, jurists un politiķis. Bijušais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs un 10. Saeimas deputāts. Pārstāvējis politisko partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs".
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izglītība, karjera sportā un darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1984. gadā Juris Silovs pabeidza Rīgas 19. PPTCV, ieguva vidējo profesionālo izglītību apmetēja-flīzētāja specialitātē.[2]
No 1991. līdz 2000. gadam Juris Silovs ir spēlējis Latvijas regbija izlasē. Viņš ir bijis vairākkārtējs Latvijas čempions un kausa ieguvējs regbija kluba "Miesnieki" sastāvā.[3] Spēlējis arī RAF komandā.[4]
Pēc tam bijis Latvijas Bankas aizsardzības pārvaldes vecākais bruņojuma inspektors, kā arī agrofirmas "Ādaži" celtnieks. 2003. gadā Juris Silovs Sociālo tehnoloģiju augstskolā ieguva jurista kvalifikāciju.[1] 2004. gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma vērtēšanas skolu.[2]
Laikā no 2010. līdz 2013. gadam bijis Latvijas Regbija federācijas prezidents.[5]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2005. gada Garkalnes pagasta padomes vēlēšanās tika ievēlēts pašvaldībā no "Jaunā Centra" saraksta. 2006. gadā kļuva par Garkalnes novada domes priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā piedalījās 9. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta, taču netika ievēlēts. 2009. gada Garkalnes novada domes vēlēšanās uzvarēja SC, un J. Silovs vēlreiz kļuva par domes priekšsēdētāju.[4]
2010. gadā Silovs kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts Saeimā Vidzemes vēlēšanu apgabalā no "Saskaņas Centra" saraksta.[6] Darbojās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kā arī Saimnieciskajā komisijā.[6]
2010. gada 14. jūnijā Latvijas Ekonomikas policija par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja 10. Saeimas deputātu J. Silovu un viņa sievu. Silovs, vēl būdams Garkalnes novada domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.[7][8] 2011. gada 12. aprīlī J. Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.[9][10] 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa J. Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[11] 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu J. Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu,[12][13][14] ko viņš bija ieguvis pēc tam, kad 2013. gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts Garkalnes novada domē no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta.
2017. gada Latvijas pašvalību vēlēšanās atkārtoti ievēlēts Garkalnes novada domē no partijas "Saskaņa" saraksta. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz deputāta vietu Ropažu novada domē no partijas "Vienoti Latvijai" saraksta, taču tas nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu.
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Juris Silovs ir dzimis 1965. gada 26. oktobrī. Dzīvo Upesciemā. Sieva Jeļena ir mājsaimniece. Pārim ir divas meitas un dēls.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Juris Silovs». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2011.06.21.
- ↑ 2,0 2,1 «Juris Silovs». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2011.06.21.
- ↑ «10. Saeimas vēlēšanās startēs Latvijas sporta zvaigžņu komanda». Kas jauns?. 2010. gada 16. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 21. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Artis Drēziņš. «118 jaunie vietvari». Latvijas Avīze, 2009. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 21. jūnijā.[novecojusi saite]
- ↑ «Regbija sabiedrību centīsies saliedēt Juris Silovs». Diena. 2010. gada 11. martā. Skatīts: 2011. gada 21. jūnijā.
- ↑ 6,0 6,1 «Juris Silovs». Gudras galvas. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. novembrī. Skatīts: 2011.06.21.
- ↑ «Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā». tvnet.lv. 2011. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
- ↑ «Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā». Delfi. 2011. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
- ↑ «Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu». tvnet.lv. 2011. gada 12. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
- ↑ Lelde Petrāne. «Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu». Dienas Bizness, 2011. gada 12. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
- ↑ «Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē». tvnet.lv. 2014. gada 19. decembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
- ↑ «Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas»». tvnet.lv. 2017. gada 4. decembris. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
- ↑ «Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs». kasjauns.lv. 2017. gada 4. decembris. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
- ↑ «Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs». Diena. 2017. gada 4. decembris. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||