Pāriet uz saturu

Juris Stukāns

Vikipēdijas lapa
Juris Stukāns
Personīgā informācija
Dzimis 1972. gada 16. maijā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ludza, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās jurists

Juris Stukāns (dzimis 1972. gada 16. maijā, Ludzā), ir latviešu jurists, juridisko zinātņu doktors. Laikā no 2020. līdz 2025. gadam viņš bija Latvijas Republikas Ģenerālprokurors, bet iepriekš strādājis par tiesnesi.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

No 1990. gada 16. maija J. Stukāns bija privātjurists, no 1995. gada līdz 1997. gadam — Iekšlietu ministrijas Informācijas centra galvenais speciālists, 1997. gadā — Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļas galvenais speciālists, no 1997. līdz 1999. gadam — Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis, no 2000. gada līdz 2003. gadam — Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks, no 2003. gada līdz 2005. gadam — Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis, tiesas priekšsēdētāja vietnieks, no 2006. gada līdz 2008. gadam — Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs, līdz 2020. gadam — Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs. No 2020. gada 12. jūlija — Latvijas Republikas Ģenerālprokurors. 2025. gada 11. jūlijā viņa termiņš beidzās un Ģenerālprokurora amatā stājās Armīns Meisters.

Ar Ministru kabineta lēmumu J. Stukāns bija norīkots darbam LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā.[1] Bez latviešu valodas Stukāns prot arī krievu, vācu, franču un angļu valodas. Juris Stukāns ilgstoši piedalījies arī kā padomdevējs likumdošanas darbā Saeimas Juridiskajā komisijā.

Akadēmiskais un zinātniskais darbs

[labot | labot pirmkodu]

No 1997. gada akadēmiskajā darbā Juridiskajā koledžā, no 1998. gada līdz 2010. gadā akadēmiskais personāls Latvijas Policijas akadēmijā, no 2007. gada vieslektors Latvijas Tiesnešu mācību centrā, no 2010. gada vieslektors Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajā fakultātē. 2019. gadā ieguvis doktora zinātnisko grādu Magna Cum Laude Rīgas Stradiņa universitātē.[2]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]

Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts. Valsts policijas Jubilejas goda zīme "Latvijas Valsts policijai 100". Ģenerālprokuratūras I pakāpes Atzinības raksts

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ēriks Kalnmeiers
LR Ģenerālprokurors
2020. gada 12. jūlijs2025. gada 11. jūlijs
Pēctecis:
Armīns Meisters