Jānis Alksnis

Vikipēdijas lapa
Jānis Alksnis
Jānis Alksnis
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 7. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Taurenes pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1939. gada 9. janvārī (69 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās arhitekts

Jānis Alksnis (1869—1939) bija latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 Rīgas daudzstāvu mūra namu eklektiskajā un stateniskajā jūgendstilā, kā arī koka celtnes.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1869. gada 7. decembrī Taurenes pagastā, kā eksterns beidzis skolu, jaunekļa gados strādāja uz būvēm pie sava tēvoča, pazīstamā latviešu būvmeistara J. Brauna (1859—1929), piedalīdamies daudzu Vidzemes baznīcu un biedrību namu būvniecībā, mācījās Kēnigsbergas būvskolā. No 1894. gada strādāja Sibīrijā kopā ar inženieri J. Krūmiņu pie Transsibīrijas dzelzceļa būves Aizbaikālā. 1901. gadā Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Pēterburgā atkārtoti kārtoja eksāmenu būvtiesību iegūšanai, kas deva „tiesības izpildīt darbus cilvēku un ceļu būvniecības nozarē”, bet nedeva tiesības minētajai personai saukt sevi par inženieri vai arhitektu, tomēr paraksts uz projekta saskaņā ar tā laika likumiem nozīmēja arī obligātu būvvadību jeb autora uzraudzību, t.i. veikt tās pašas funkcijas, kas bija diplomētu arhitektu kompetencē.[1]

Miris 1939. gada 9. janvārī Rīgā.

Projektētās celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās J. Alkšņa celtās ēkas Melnsila ielā 7 (1902), Strēlnieku ielā 13 (1903) un Altonovas ielā 6 (1903) pieskaitāmas tradicionālajam eklektisma stilam. Eklektismam raksturīga jūtīga attieksme pret apkārtējo vidi, cenšanās jebkuru jaunu celtni ierakstīt jau esošās apbūves kontekstā. Ēka Melnsila ielā 7 šai ziņā ir klasisks piemērs: tās arhitektonisko formu valoda nepārprotami izvēlēta tā, lai harmonētu ar ēku Melnsila ielā 9 (1897, arhitekts V. Bokslafs).

Sekoja daži interesanti eksperimenti t.s. eklektiskā jūgendstila manierē, vienmērīgi ritmizētajā, piesātinātajā eklektisma kompozīcijā iepinot dekoratīvas formas un elementus, kas nāca modē līdz ar jūgendstilu, kā, piemēram, īres namā Jēkabpils ielā 6 (1903), Brīvības ielā 182 (1903), Krišjāņa Barona ielā 13/15 (1904), Matīsa ielā 58 (1903) u.c. Ēkas Eduarda Smiļģa ielā 10 (1904), Lāčplēša ielā 18 (1906) jau pa gabalu pamanāmas ar savu ekspresīvo un krāšņo ornamentāli dekoratīvo apdari. 1908. gadā viņš Stabu ielā 19 uzcēla īres namu, kurā atradās arī viņa būvbirojs. Ēkas izkoptajā, harmoniski līdzsvarotajā fasādes kompozīcijā akcents ir divi erkeri, virs kuriem paceļas zelmeņi ar plastiskas viļņveida līnijas siluetu. Alkšņa māja tik ļoti iepatikās bagātajam namsaimniekam K. Galviņam ka viņš nekavējoties gribēja uzcelt tieši tādu pašu ēku Lāčplēša ielā 35. Stateniskajā jūgendstilā celtas ēkas Krišjāņa Barona ielā 36 (1911), Brīvības ielā 76 (1909) un 129 (1910), Kalnciema ielā 1 (1910) un 2 (1912), Lāčplēša ielā 1 (1909), 29 (1911) un 52/54 (1912), Miera ielā 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909), Nometņu ielā 5 (1911), Skolas ielā 4 (1910), Tilta ielā 5 (1911).[2]

  • Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājkases nams Krišjāņa Barona ielā 3 (1911)
  • Rīgas V Savstarpējās kredītsabiedrības banka Smilšu ielā 1 (1912)
  • Rīgas Pārdaugavas savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka Kaļķu ielā 15 (1913)
  • Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības ēka Altonavas ielā 6 (1903)

Mūra īres nami Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ozoliņa nams Brīvības ielā 76 Rīgā
Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 5
  • Antonijas ielā 24 un 26 (abas 1913)
  • Blaumaņa ielā 3 (1912) un 5 (1911)
  • Brīvības ielā 76 (1909), 129 (1910), 160 (1909), 182 (1903)
  • Dzirnavu ielā 68 (1910) un 70 (1912)
  • Eduarda Smiļģa ielā 10 (1904)
  • Ganību dambī 15 (1910)
  • Ģertrūdes ielā 106 (1904)
  • Jēkabpils ielā 6 (1903)
  • Kalnciema ielā 1 (1910), 2 (1912)
  • Krišjāņa Barona ielā 13/15 (1904), 26 (1910), 36 (1911)
  • Lāčplēša ielā 1 (1909), 18 (1906), 29 (1911), 35 (1908) un 52/54 (1912)
  • Marijas ielā 15 (1910)
  • Maskavas ielā 24 (1911)
  • Matīsa ielā 58 (1903)
  • Melnsila ielā 7 (1902)
  • Miera ielā 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909)
  • Nometņu ielā 5 (1911)
  • Puškina ielā 5 un 7 (abas 1911)
  • Skolas ielā 4 (1910), 14 (1907), 28 (1910)
  • Strēlnieku ielā 13 (1903)
  • Stabu ielā 19 ("Alkšņa māja", personīgais īres nams ar būvbiroju 1908)
  • Tilta ielā 5 (1911)
  • Tallinas ielā 86 (1913) (Iepriekš Krāsotāju ielā 32)

Koka ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Balasta dambī 38/40 (1907)
  • Eduarda Smiļģa ielā 5/1 (1903)
  • Ogļu ielā 28 (1902)
  • Ropažu ielā 15 (1911).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • J. Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850 — 1940. Rīga: Jumava, 2002

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rigas Jugendstila Centrs
  2. Jānis Alksnis Arhivēts 2020. gada 13. jūnijā, Wayback Machine vietnē. no J. Krastiņa grāmatas Rīgas arhitektūras meistari 1850 – 1940. Rīga: Jumava, 2002.