Jānis Grišāns
| Jānis Grišāns | |
|---|---|
 | |
| Tautas padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1945. gada 27. septembrī (53 gadu vecumā) Vjatlags, KPFSR (tagad Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Lūcija Grišāne |
Jānis Grišāns (dzimis 1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagastā; miris 1945. gada 27. septembrī Vjatlagā) bija latviešu jurists un politiķis. Latgales Pagaidu Zemes padomes priekšsēdētājs (1917—1918), Tautas Padomes loceklis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagasta Sabaļos zemnieka ģimenē. Mācījās Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, kuru absolvēja 1913. gadā. Bija Pēterburgas latgaliešu laikraksta "Drywa" līdzstrādnieks. Sāka studēt tieslietas Petrogradas Universitātē, bet pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu iesauca Krievijas impērijas armijā. 1915. gadā viņš Vladislava Rubuļa vadībā darbojās Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā. Pēc Februāra revolūcijas viņš atgriezās Latvijā un 1917. gada aprīlī piedalījās Latgales kongresā. Ievēlēts par Latgales pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1917. gadā Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās figurēja kā miertiesnesis.[1] 1918. gada vācu okupācijas laikā Grišāns bija ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Pēc Tautas padomes dibināšanas kļuva par tās locekli, pārstāvot latgaliešu frakciju. Bija Latvijas Ārlietu ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis.[2]
1919. gada februārī-maijā viņš piedalījās Parīzes Miera konferences darbā Latvijas delegācijas sastāvā kā Latgales pārstāvis, līdz 1920. gada 16. janvārim bija Ārlietu ministrijas Politiski diplomātiskā departamenta Baltijas valstu nodaļas vadītājs, tad līdz 1920. gada oktobrim bija Daugavpils apriņķa pagaidu valdes priekšsēdētājs.
1926.-1933. gadā Grišāns bija Latgales akciju bankas direktors, viņam Kapiņu pagasta Kameņecā piederēja ūdensdzirnavas un maza elektrostacija pie Jaunaglonas.
1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu apcietināja un aizveda uz Vjatkas soda nometnēm. 1942. gada 13. februārī viņam izvirzīja apsūdzību pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-4,13. panta par darbošanos Tautas padomē un aktīvu piedalīšanos Latvijas valsts izveidošanā; par darbošanos Parīzes konferencē un darbu Ārlietu ministrijā. 1942. gada 25. novembrī viņam par cīņu pret revolucionāro kustību piesprieda 10 gadus ieslodzījumā soda nometnēs.[2] Miris 1945. gada 27. septembrī izsūtījumā Vjatlagā.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1928)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ latgalesdati.du.lv
- ↑ 2,0 2,1 Jānis GRIŠĀNS Arhivēts 2021. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija