Jānis Vēveris (disidents)

Jānis Vēveris (1954) ir latviešu disidents, viens no organizācijas Helsinki-86 aktīvistiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1954. gada 30. decembrī Rīgā strādnieka Friča Vēvera un viņa sievas Mirdzas ģimenē. Vecāki bija baptistu draudzes locekļi. Dzīvoja Laboratorijas ielā Grīziņkalnā. Mācījās Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolā, kur represētā skolotāja Ieva Lase viņam mācīja tehnisko tulkošanu. Kopš 1970. gada nodarbojās ar akadēmisko airēšanu. Strādāja par dežurantu ūdensvada un kanalizācijas pārvaldē, celtnieku brigādē, kā arī Latvijas PSR Oktobra revolūcijas un sociālisma celtniecības arhīvā.

Baptistu draudzē iepazinās ar disidentiem Jāni Rožkalnu un Edmundu Cirveli, "Gaismas akcijas" ietvaros kopēja un izplatīja trimdas latviešu preses izdevumus un grāmatas. 1983. gada 5. un 6. janvāra akcijas laikā VDK viņu apcietināja un līdz tiesai veselu gadu turēja apcietinājumā Stūra mājā. Viņu tiesāja kopā ar Jāni Rožkalnu un vienā laikā ar Gunāru Astru, piespriežot trīs gadu ieslodzījumu labošanas Permas apgabala darbu nometnē, kurā tolaik atradās arī Žanis Skudra, Ints Cālītis un citi latviešu politieslodzītie. 1985. gada decembrī viņu pārveda uz Rīgu un pēc mēneša atbrīvoja.

1986. gadā Jānis Vēveris iesaistījās Helsinki-86 grupā, pēc 1988. gada jūlija LNNK. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādāja Latvijas Republikas Muitas pārvaldē.^[1]