Kālija heksacianoferāts(III)
| Kālija heksacianoferāts(III) | |
|---|---|
 Kālija heksacianoferāta(III) formulvienības struktūrformula  Pudele ar sarkano asinssāli | |
| Citi nosaukumi |
sarkanais asinssāls, kālija fericianīds, sarkanais prusiāts, Gmelina sāls |
| CAS numurs | 13746-66-2 |
| Ķīmiskā formula | K3[Fe(CN)6] |
| Molmasa | 329,24 g/mol |
| Blīvums | 1890 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 300 °C |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
| Šķīdība ūdenī | 464 g/100 ml (20 °C) |
Kālija heksacianoferāts(III) jeb sarkanais asinssāls (K3[Fe(CN)6]) ir dzelzi saturošs kompleksais savienojums, kas pieskaitāms pie cianoferātiem(III). Sarkanais asinssāls ir sarkani, monoklīni, ūdenī ļoti labi šķīstoši kristāli. Ūdens šķīdumam piemīt dzeltenzaļa fluorescence. Atšķirībā no dzeltenā asinssāls sarkanais asinssāls tiek uzskatīts par indīgu vielu,[1] kaut arī, nonākot acīs vai uz ādas, ir praktiski nekaitīgs (atskaitot kairinošu iedarbību), bet kuņģī esošā temperatūra un sālsskābes koncentrācija ir par vāju, lai rastos zilskābe.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kālija heksacianoferātu(III) ieguva vācu ķīmiķis Leopolds Gmelins (Leopold Gmelin) 1822. gadā, oksidējot dzelteno asinssāli. Vielas sarkanās krāsas un līdzīgā ķīmiskā sastāva dēļ tā tika nosaukta par "sarkano asinssāli".
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iegūst no kālija heksacianoferāta(II), oksidējot to ar hloru, kālija permanganātu vai citiem oksidētājiem.
- 2K4[Fe(CN)6] + Cl2 → 2K3[Fe(CN)6] + 2KCl
Ķīmiskās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarkanais asinssāls ir stiprs oksidētājs, it īpaši sārmainā vidē. Piemēram, tas spēj oksidēt metālisko volframu līdz volframātiem:
- W + 6K3[Fe(CN)6] + 8KOH → 6K4[Fe(CN)6] + K2WO4 + 4H2O
Reaģē ar bārija peroksīdu, izdalot skābekli (šo reakciju var izmantot kvantitatīvai BaO2 noteikšanai):
- BaO2 + 2K3[Fe(CN)6] → K6Ba[Fe(CN)6]2 + O2↑
Reakcijā ar skābēm izdalās ciānūdeņradis:
- K3[Fe(CN)6] + 6HCl → 3KCl + FeCl3 + 6HCN
Sārmainā vidē reaģē ar ūdeņraža peroksīdu, rodoties dzeltenajam asinssālim (skābā vidē reakcija noris pretējā virzienā):
2K3[Fe(CN)6] + H2O2 + 2KOH → 2K4[Fe(CN)6] + 2H2O + O2↑
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarkanais asinssāls ir svarīgs analītiskās ķīmijas reaģents, kuru lieto divvērtīgās dzelzs Fe2+ jonu pierādīšanai.[2] Reakcijā rodas spilgti zils savienojums (Turnbula zilais). Ir noskaidrots, ka Turnbula zilais un Berlīnes zilais (kurš rodas, dzeltenajam asinssālim reaģējot ar trīsvērtīgo dzelzi), ir viena un tā pati viela.
- 4Fe2+ + 3[Fe(CN)6]3− → FeIII4[FeII(CN)6]3↓
Ar šīs reakcijas palīdzību var noteikt dzelzs(II) saturu augsnē, lai noteiktu tās glejošanās pakāpi.
Lieto fotogrāfijā tonējošu, balinošu vai pastiprinošu šķīdumu pagatavošanai, par elektrolītu hemotroniskās ierīcēs, par elektrolīta komponentu galvanoplastikā. Agrāk plaši izmantoja cianotipijā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kālija heksacianoferāts(III).
