Kālija hidrogēnkarbonāts
Izskats
| Kālija hidrogēnkarbonāts | |
|---|---|
|
Kālija hidrogēnkarbonāta struktūrformula Kālija hidrogēnkarbonāta paraugs | |
| Citi nosaukumi | kālija bikarbonāts |
| Ķīmiskā formula | KHCO3 |
| Molmasa | 100,115 g/mol |
| Blīvums | 2170 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | sadalās |
| Viršanas temperatūra | — |
Kālija hidrogēnkarbonāts (KHCO3), saukts arī par kālija bikarbonātu, ir balta, kristāliska viela, kas pieder pie hidrogēnkarbonātiem. Tas ir kālija un ogļskābes skābais sāls.
Kālija hidrogēnkarbonāts labi šķīst ūdenī, veidojot vāji sārmainu šķīdumu. Karsējot tas sadalās, veidojot kālija karbonātu, oglekļa dioksīdu un ūdeni:
- 2KHCO3 → K2CO3 + CO2 + H2O
Rūpniecībā kālija hidrogēnkarbonātu iegūst, caur kālija karbonāta šķīdumu laižot oglekļa dioksīdu:
- K2CO3 + CO2 + H2O → 2KHCO3
Kālija hidrogēnkarbonātu izmanto:
- pārtikas rūpniecībā — kā uzraisošo vielu (E501),
- ugunsdzēšamos pulveros,
- lauksaimniecībā — kā fungicīdu,
- farmācijā un medicīnā — skābju–sārmu līdzsvara regulēšanai,
- ķīmiskajā rūpniecībā — kā buferšķīdumu sastāvdaļu.
Salīdzinot ar nātrija hidrogēnkarbonātu, kālija hidrogēnkarbonāts nesatur nātriju un tāpēc dažkārt tiek izmantots diētiskos pārtikas produktos.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kālija hidrogēnkarbonāts.
| Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|