Kālija karbonāts
| Kālija karbonāts | |
|---|---|
 Kālija karbonāta struktūrformula  Kālija karbonāta kristālrežģis  Pulverveida bezūdens kālija karbonāts | |
| Citi nosaukumi | potaša, potašs |
| CAS numurs | 584-08-7 |
| Ķīmiskā formula | K2CO3 |
| Molmasa | 138,2055 g/mol |
| Blīvums | 2290 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 891 °C |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
| Šķīdība ūdenī | 112g/100ml (20 °C) |
Kālija karbonāts (K2CO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu. Tas ir kālija ogļskābes sāls. Tehnisko kālija karbonātu sauc par potašu (nīderlandiešu: pot - pods, aschen - pelni), no tā cēlies kālija nosaukums angļu valodā - potassium.
Iegūšana
[labot | labot pirmkodu]Kālija karbonāts ir sastopams lapu koku pelnos, no kurienes to agrāk arī ieguva. Sintētiski kālija karbonātu var iegūt kālija hidroksīda reakcijā ar ogļskābo gāzi.
- 2KOH + CO2 → K2CO3 + H2O
Kālija karbonāts veidojas arī, ogļskābei reaģējot ar vēl vājāku skābju (ciānūdeņražskābe, silīcijskābe) kālija sāļiem.
Īpašības
[labot | labot pirmkodu]Kālija karbonāts šķīstot ūdenī daļēji hidrolizējas, veidojot kālija hidrogēnkarbonātu (KHCO3) un kālija hidroksīdu, tāpēc šķīdums ir bāzisks.
- K2CO3 + H2O → KHCO3 + KOH
Izmantošana
[labot | labot pirmkodu]Kālija karbonātu lieto ziepju un stikla ražošanā. Kālija karbonātu lieto arī par citu kālija savienojumu izejvielu. Tas ir mazāk kodīgs kā kālija hidroksīds. Kālija karbonātu lieto kā pārtikas piedevu E501.
Potaša vārītavas Latvijā
[labot | labot pirmkodu]Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 17. gadsimtā darbojās Jelgavas, Kuldīgas, Lutriņu, Saldus, Skrundas, Tērvetes, Valgundes, Biržu, Kursīšu, Jaunauces, Zvārdes un Baldones potaša vārītavas.
Iegūto potašu izmantoja stikla, ziepju, salpetra un šaujampulvera ražošanai:
- stikla cepļi bija Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā un Skrundā;
- lielākā ziepju vārītava bija Klīvē, mazākas vārītavas — Mērsraga "Ziepjos", Annas muižas "Ziepniekos", Kuldīgā, Lutriņos un Skrundā;
- salpetri ražoja Mežotnes ("Salpetrās"), Tomes ("Sārmulos"), Pienavas ("Sārmās"), Svētes ("Zaļpēteros"), Jaunsvirlaukas ("Salputrās"), Lutriņu ("Sārmos"), Skrundas ("Sārmukalnos"), Slampes ("Sārmās"), Užavas (Sārnates muižā), Rucavas un Dignājas salpetra vārītavās;
- šaujampulveri ražoja Skrundas, Kandavas, Tomes, Baldones un Kuldīgas pulvera dzirnavās. No 1645. līdz 1658. gadam Kurzemes hercogistē ražoja ap 25 tonnu šaujampulvera gadā.[1]
Zviedrijas kambarkungs Andreass fon Nordenflihts ap 1760. gadu rakstīja, ka hercogs Ernsts Johans Bīrons Dignājas muižā bija ierīkojis potaša dedzinātavu. Potašu ieguva no bērzu un alkšņu pelniem, tos aplejot ar ūdeni, filtrējot, tvaicējot un beigās karsējot īpašās krāsnīs. Tā rezultātā iznāca bezkrāsaina kristāliska viela, ko izmantoja ziepju un stikla ražošanai, kā arī ādu apstrādei. Pēc 1763. gada potaša fabriku ierīkoja pie Jēkabpils (bei Jacobstadt). Pelnus fabrikai piegādāja no hercoga Salas, Elkšņu, Dzērves, Susējas, Jaunsaukas, Vecsaukas, Vecsēlpils, Biržu un Dignājas muižām. 1772. un 1773. gadā uzņēmumu pārzināja rakstvedis I.F. Freijs, kurš saņēma algu no Jēkabpils akcīzes kantora. Ražotne tolaik sastāvēja no divām krāsnīm.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ķīmija Kurzemes hercogistē
- ↑ Kā strādāja un attīstījās Kurzemes hercogu uzņēmumi Mārīte Jakovļeva, laikraksts "Latvijas Vēstnesis" Nr. 263/265, 19.07.2000.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kālija karbonāts |
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Potaša |
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|