Kārlis Šuba
| Kārlis Šuba | |
|---|---|
 | |
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1906. gada 16. martā Augstkalnes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1942. gada 5. janvārī (35 gadu vecumā) Redkina,  Maskavas apgabals, KPFSR (tagad Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
Kārlis Šuba (1906. gada 16. marts — 1942. gada 5. janvāris) bija latviešu politiķis. Bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas prezidija loceklis.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Kārlis Šuba piedzima 1906. gada 16. martā Mežmuižas pagastā.[1] 1929. gadā apmeklējis Padomju Savienību,[2] tajā pašā gadā kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedru.[3] Par darbību LKP divas reizes apcietināts[3] — pirmoreiz no 1929. līdz 1931., otrreiz no 1935. līdz 1939. gadam.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu un prezidija locekli. Tāpat kļuva par LKP Jelgavas nodaļas pirmo sekretāru.[3]
Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas 201. Latviešu strēlnieku divīzijas sapieru bataljona komisārs, Maskavas kauju laikā 1942. gada 5. janvārī kritis gūstā, sadedzināts Redkinas sādžā.[1][4][5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Jaunākās grāmatas». Cīņa. 1972. gada 5. jūlijā.
- 1 2 O. Gerts. «Īsts cilvēks». Cīņa, 1967. gada 2. jūnijā.
- 1 2 3 Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri. Gauja, 1985. 223—224. lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 444. lpp.
- ↑ V. Sērsna. «Ar spalvu dzelzceļā». Zvaigzne, 1981. gada 1. maijā.