Pāriet uz saturu

Kārlis Bošs

Vikipēdijas lapa
Kārlis Bošs
Carl Bosch
Kārlis Bošs
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 27. augustā
Valsts karogs: Vācijas Impērija Ķelne, Vācijas Impērija
Miris 1940. gada 26. aprīlī (65 gadi)
Valsts karogs: Vācijas Impērija Heidelberga, Nacistiskā Vācija
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija
Alma mater
Sasniegumi, atklājumi Hābera–Boša process
Apbalvojumi Nobela prēmija ķīmijā (1931)

Kārlis Bošs (vācu: Carl Bosch, izrunā: /kaʁl ˈbɔʃ/; dzimis 1874. gada 27. augustā, miris 1940. gada 26. aprīlī) bija vācu ķīmiķis, inženieris un viens no 20. gadsimta nozīmīgākajiem rūpnieciskās un augstspiediena ķīmijas pionieriem. Viņa darbība būtiski ietekmēja zinātnes, lauksaimniecības un rūpniecības attīstību, jo īpaši demonstrējot, kā fundamentāli ķīmijas atklājumi var tikt pārveidoti liela mēroga, tehnoloģiski drošos un saimnieciski nozīmīgos rūpnieciskos procesos. Bošs ilgu laiku darbojās uzņēmumā BASF, kur bija viens no vadošajiem zinātnes un rūpniecības integrācijas veicinātājiem, bet vēlāk kļuva arī par vienu no IG Farben dibinātājiem un vadošajām personām. Boša nozīmīgākais ieguldījums ir amonjaka rūpnieciskās sintēzes izstrāde un ieviešana, kas pazīstama kā Hābera–Boša process. Balstoties uz Friča Hābera laboratorijā izstrādāto augstspiediena amonjaka sintēzes metodi, Bošs atrisināja galvenās tehniskās problēmas, kas kavēja šīs reakcijas industrializāciju, tas ir, augsta spiediena un temperatūras uzturēšanu, piemērotu katalizatoru izstrādi, kā arī iekārtu un materiālu izturību pret ekstrēmiem apstākļiem. Šo risinājumu rezultātā no atmosfēras slāpekļa un ūdeņraža kļuva iespējams sintezēt amonjaku rūpnieciskos apjomos.

Hābera–Boša procesa industrializācija nodrošināja lētu un plaši pieejamu slāpekļa mēslojumu, kas pasaules mērogā būtiski palielināja lauksaimniecības ražību un pārtikas ražošanas iespējas, vienlaikus veicinot strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu 20. gadsimtā. Tajā pašā laikā amonjaks kļuva arī par nozīmīgu izejvielu sprāgstvielu un citu ķīmisko vielu ražošanā, kas Boša darbībai piešķir gan pozitīvu, gan pretrunīgi vērtētu vēsturisku dimensiju. Par ieguldījumu augstspiediena ķīmijas procesā, īpaši amonjaka sintēzes industrializācijā, izstrādē un attīstībā Karls Bošs 1931. gadā kopā ar Frīdrihu Bergiusu saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Viņa darbs tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem piemēriem tam, kā zinātniski atklājumi var radīt tehnoloģijas ar globālu ekonomisku, sociālu un demogrāfisku ietekmi.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]