Kārlis Dzenītis-Zeniņš

Vikipēdijas lapa
Kārlis Dzenītis-Zeniņš
Kārlis Dzenītis-Zeniņš
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 18. februārī
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Durbe (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1979. gada 17. maijā (87 gadi)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Sentpītersbērga Florida
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Standartenführer (pulkvedis)
Dienesta laiks 1915. — 1918.
1919. — 1940.
1943. — 1945.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: VācijaVācija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas, Otrais pasaules karš.
Apbalvojumi Annas ordenis (III,IV šķira), Staņislava ordenis (III, IV šķira) Lāčplēša Kara ordenis (3.šķira), Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme, Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, Triju zvaigžņu ordenis (3. un 4. šķira),
Polijas kara ordenis Polonia Restituta, Dzelzs krusts (I, II šķira)
Aizsargu nopelnu krusts
Izglītība Viļņas kara skola, Latvijas Augstākā kara skola.

Kārlis Dzenītis-Zeniņš (dzimis 1892. gada 18. februārī, miris 1979. gada 17. maijā) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Dzenītis-Zeniņš dzimis 1892. gada 18. februārī Aizputes apriņķī, Durbē. 1910.g. beidzis Liepājas reālskolu. Strādājis firmas "Gerhard & Hey" nodaļā Maskavā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam tiek iesaukts Krievijas impērijas armijā. Beidzis Viļņas kara skolu kurā ieguvis leitnanta dienesta pakāpi. Cīnījies Galīcijas frontē pret Austro-Ungāriju. Divas reizes ievainots. Apbalvots ar Annas III, IV šķ. un Staņislava III, IV šķiras ordeņiem.

1918. gadā demobilizējies un atgriezies Latvijā. Tā paša gada decembrī brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā. Komandējis Grobiņas bataljonu. 1919.g. janvārī piekomandēts Kalpaka bataljonam un iedalīts kapteiņa Zolta rotā. Piedalījies dramatiskajā kaujā Kaugurciemā kurā krita kapteinis Zolts. Pēc tam pārskaitīts uz 7.Siguldas kājnieku pulku. Vēlāk turpinājis dienestu 12.Bauskas kājnieku pulkā.

1924. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvežleitnantu. Ieņēmis bataljona komandiera, saimniecības un štāba priekšnieka amatus. 1935. g. 11. septembri paaugstināts par pulkvedi. Iecelts par 12.Bauskas kājnieku pulka komandieri. 1937. gadā beidzis Latvijas Augstāko kara skolu un vienu gadu komandējis Bruņoto vilcienu pulku. Vēlāk atgriezies 12.Bauskas kājnieku pulkā. Nozīmēts par docentu pie Latvijas Universitātes militārās katedras. 1940. gada 24. decembrī atvaļināts no aktīvā dienesta piemērota amata trūkuma dēļ, apmeties Jēkabpilī.

34. ieroču SS grenadieru pulka komandieris pulkvedis Dzenītis-Zeniņš ierakumos austrumu frontē. 1944.g.

1941. gadā ienākot vācu karaspēkam Dzenītis-Zeniņš skaitās civilpārvaldes rīcībā. 1943. gadā ieskaitīts Latviešu leģiona ģenerālinspektora štābā pulkveža (štandartenfīrera) pakāpē. 1944. gada janvārī austrumu frontē pārņēmis leģiona 15.divīzijas 34.grenadieru pulka komandēšanu. Komandējis pulku smagajās atkāpšanās kaujās no Veļikajas upes pozīcijām uz Latvijas teritoriju. 1944. gada vasarā nosūtīts uz virsnieku kursiem Prāgā. Pēc tam dienests dažādās aizmugures daļās. Kara beigas sagaida Lībekā. Pavadījis vairākus mēnešus no sākuma karagūstekņu un pēc tam bēgļu nometnēs Vācijā.

1952. gadā ieceļojis ASV. Darbojies latviešu virsnieku apvienībā un bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības priekšnieks no 1967 līdz 1979. gadam. 1966. gadā Ņujorkā uzņemts par jaunākās latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vanenica goda filistru. Pēdējos mūža gadus dzīvojis Floridā, Sanktpēterburgas pilsētā, kur strādājis pie būvuzņēmēja J.Risberga.[1]

Kārlis Dzenītis-Zeniņš miris 1979. gada 17. maijā. Apbedīts Katskiļu brāļu kapos Ņudžersijas štatā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]