Kārlis Eduards Eihvalds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Eduards Eihvalds
Karl Eduard von Eichwald
Kārlis Eduards Eihvalds
Personīgā informācija
Dzimis 1795. gada 4. jūlijā
Jelgava, Jelgavas vietniecība
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1876. gada 10. novembrī (81 gads)
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās dabaspētnieks, paleontologs

Johans Kārlis Eduards fon Eihvalds (vācu: Johann Karl Eduard von Eichwald, krievu: Эдуард Иванович Эйхвальд; dzimis 1795. gada 4. jūlijā, miris 1876. gada 10. novembrī) bija vācbaltiešu ārsts, dabas pētnieks un paleontologs. Rīgas Dabaspētnieku biedrības loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1795. gadā Jelgavā skolotāja Johana Kristiāna Eihvalda un viņa sievas Šarlotes Elizabetes Luīzes ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1811–1814). No 1814. līdz 1817. gadam studēja medicīnu un dabaszinības Berlīnē un Vīnē. No 1819. līdz 1821. gadam strādāja par ārstu Skrundā un Aizputē. 1821. gadā viņu ievēlēja par Tērbatas Universitātes privātdocentu, 1823. gadā par Kazaņas Universitātes zooloģijas un dzemdniecības profesoru, 1825.–1826. gadā viņš apceļoja Kaspijas jūras krastus un Kaukāzu.

1827. gadā Eihvalds sāka strādāt par zooloģijas un dzemdniecības profesoru Viļņas Universitātē, bet pēc tās slēgšanas 1832. gadā kļuva par zooloģijas un salīdzinošās anatomijas profesoru un zinātnisko sekretāru Viļņas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā (1832-1838).

1838. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas zooloģijas, salīdzinošās anatomijas un mineraloģijas profesoru, viņš lasīja paleontoloģijas lekcijas arī Pēterburgas Kalnu institūtā (1839—1855). 1851. gadā Eihvalds pensionējās.

Miris 1876. gadā Pēterburgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Observationes ex anatomia comparata de Delphino et de Physalia. Acta Acad. Sc., 1824
  • Introductio in historiam naturalem Caspii maris. Каzaņa: 1824
  • Zoologia specialis 3 sējumos. Viļņa: 1829—1831
  • Ueber den Kiemendeckel der Fische nebst vergleichenden Untersuchungen uber das Zungenbein der Wirbelthiere. Isis, 1832
  • Plantarum novarum quas in itinere caspio-caucasico observavit. Viļņa: 1831—1838
  • Reise auf dem Kaspischen Meer und in den Kaukasus, unternommen in den Jahren 1825–26. 2 Bde. Stuttgart: 1834–1837
  • Alte Geographie des Kaspischen Meers, des Kaukasus und des südlichen Rußland. Berlin: 1838
  • Mémoire sur les richesses minérales des provinces occidentales de la Russie. Wilna: 1835
  • Über das silurische Schichtensystem von Estland. Petersburg: 1840
  • Die Urwelt Rußlands, 4 Hefte. Petersburg: 1840–1847
  • Fauna Caspio-Caucasia nonnullis observationibus novis. Nouv. Mém. Soc. Imp. Nat. Mosc. 7: 1-290; 1841
  • Ориктогнозия преимущественно в отношении к России…, 1844
  • Геогнозия преимущественно в отношении к России, 1846
  • Beschreibung der devonischen Fische von Pawlovsk. Bull. Soc. Nat., 1844; 1846
  • Die Urwelt Russlands. Petersburg, Moskau: 1840—1848
  • Die Paläontologie Rußlands. Bd. 1. Petersburg: 1851; Stuttgart: 1850
  • Naturhistorische Bemerkungen als Beitrag zur vergleichenden Geognosie auf einer Reise durch die Eifel, Tyrol etc. Mem. Soc. Nat. Moscou, 1851
  • Beitrage zur Geologie und Palaontologie Russlands. Bull. Soc. Nat. Moscou, 1853; 1854
  • Die Fauna und Flora des Grunsandes von Moskwa. Bull. Soc. Nat. Moscou, 1861).
  • Палеонтология России, ч. 1‒2, 1854‒61
  • Paleontologie de la Russie. 1860‒1868
  • Analekten aus der Paläontologie und Zoologie Rußlands. Moskau: 1872
  • Geognostisch-paläontologische Bemerkungen über die Halbinsel Mangischlak und die Aleutischen Inseln. Moskau: 1872

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]