Johans Kārlis Eduards fon Eihvalds (vācu : Johann Karl Eduard von Eichwald krievu : Эдуард Иванович Эйхвальд 1795 . gada 4. jūlijā , miris 1876 . gada 10. novembrī ) bija vācbaltiešu ārsts, dabas pētnieks un paleontologs . Rīgas Dabaspētnieku biedrības loceklis.
Dzimis 1795. gadā Jelgavā skolotāja Johana Kristiāna Eihvalda un viņa sievas Šarlotes Elizabetes Luīzes ģimenē.
Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1811–1814). No 1814. līdz 1817. gadam studēja medicīnu un dabaszinības Berlīnē un Vīnē . No 1819. līdz 1821. gadam strādāja par ārstu Skrundā un Aizputē .
1821. gadā viņu ievēlēja par Tērbatas Universitātes privātdocentu, 1823. gadā par Kazaņas Universitātes zooloģijas un dzemdniecības profesoru, 1825.–1826. gadā viņš apceļoja Kaspijas jūras krastus un Kaukāzu .
1827. gadā Eihvalds sāka strādāt par zooloģijas un dzemdniecības profesoru Viļņas Universitātē , bet pēc tās slēgšanas 1832. gadā kļuva par zooloģijas un salīdzinošās anatomijas profesoru un zinātnisko sekretāru Viļņas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā (1832–1838).
1838. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas zooloģijas, salīdzinošās anatomijas un mineraloģijas profesoru, viņš lasīja paleontoloģijas lekcijas arī Pēterburgas Kalnu institūtā (1839–1855).
1851. gadā Eihvalds pensionējās.
Miris 1876. gadā Pēterburgā .
Observationes ex anatomia comparata de Delphino et de Physalia . Acta Acad. Sc., 1824Introductio in historiam naturalem Caspii maris . Каzaņa: 1824Zoologia specialis 3 sējumos. Viļņa: 1829—1831Ueber den Kiemendeckel der Fische nebst vergleichenden Untersuchungen uber das Zungenbein der Wirbelthiere. Isis, 1832
Plantarum novarum quas in itinere caspio-caucasico observavit . Viļņa: 1831—1838Reise auf dem Kaspischen Meer und in den Kaukasus, unternommen in den Jahren 1825–26. 2 Bde. Stuttgart: 1834–1837
Alte Geographie des Kaspischen Meers, des Kaukasus und des südlichen Rußland. Berlin: 1838
Mémoire sur les richesses minérales des provinces occidentales de la Russie. Wilna: 1835
Über das silurische Schichtensystem von Estland. Petersburg: 1840
Die Urwelt Rußlands, 4 Hefte. Petersburg: 1840–1847
Fauna Caspio-Caucasia nonnullis observationibus novis . Nouv. Mém. Soc. Imp. Nat. Mosc. 7: 1-290; 1841Ориктогнозия преимущественно в отношении к России…, 1844
Геогнозия преимущественно в отношении к России, 1846
Beschreibung der devonischen Fische von Pawlovsk. Bull. Soc. Nat., 1844; 1846
Die Urwelt Russlands. Petersburg, Moskau: 1840—1848
Die Paläontologie Rußlands. Bd. 1. Petersburg: 1851; Stuttgart: 1850
Naturhistorische Bemerkungen als Beitrag zur vergleichenden Geognosie auf einer Reise durch die Eifel, Tyrol etc. Mem. Soc. Nat. Moscou, 1851
Beitrage zur Geologie und Palaontologie Russlands. Bull. Soc. Nat. Moscou, 1853; 1854
Die Fauna und Flora des Grunsandes von Moskwa. Bull. Soc. Nat. Moscou, 1861).
Палеонтология России, ч. 1‒2, 1854‒61
Paleontologie de la Russie. 1860‒1868
Analekten aus der Paläontologie und Zoologie Rußlands. Moskau: 1872
Geognostisch-paläontologische Bemerkungen über die Halbinsel Mangischlak und die Aleutischen Inseln. Moskau: 1872 
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduards Eihvalds.
