Pāriet uz saturu

Kārlis Ferdinands fon Orgīss-Rūtenbergs

Vikipēdijas lapa
Kārlis Ferdinands fon Orgīss-Rūtenbergs.

Kārlis Ferdinands fon Orgīss-Rūtenbergs (vācu: Carl Ferdinand von Orgies genannt Rutenberg, 1741-1801) bija vācbaltiešu jurists. Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers, Jaunauces muižas īpašnieks (no 1765). Kurzemes un Zemgales hercogistes reģents no 1795. gada 28. marta līdz 26. aprīlim.

Dzimis 1741. gada 27. aprīlī Lestenē muižnieka un agrākā Ventspils pilskunga Ferdinanda fon Orgīsa (1685-1744) un viņa sievas Annas Katrīnas, dzimušas fon Firksas, ģimenē. Mācījās Jelgavas pilsētas skolā, tad no 1759. līdz 1762. gadam studēja tieslietas Jēnas Universitātē. Pēc Septiņgadu kara beigām atgriezās dzimtenē un bija Sēlpils virspilskunga tiesas asistents Jēkabmiestā (1763-1765), vēlāk Kurzemes landtāga deputāts, Tukuma virspilskungs (1787), hercoga Pētera kanclers (1787-1794) un pēdējais landhofmeisters (1794-1795). Pretojās Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijai un inkorporācijai Krievijas impērijas sastāvā, tomēr pēc tam kļuva par Krievijas impērijas īsteno slepenpadomnieku un Kurzemes guberņas galma tiesas landhofmeisteru (1797-1801).

Miris 1801. gada 6. martā Jelgavā.[1]