Kārlis Filips Vāsa

Medaļa ar Zviedrijas prinča Kārļa Filipa portretu

Kārlis Filips Vāsa (zviedru: Karl Filip, 1601—1622) bija Zviedrijas princis, Krievijas juku laiku pretendents uz cara troni.

Dzīvesgājums

Dzimis Tallinā 1601. gadā kā jaunākais dēls Zviedrijas karaļa Kārļa IX un viņa sievas Kristīnes ģimenē. Kad par Krievijas caru 1610. gada 6. septembrī ievēlēja Polijas princi Vladislavu, Novgorodas pilsēta kā savu kandidātu izvirzīja zviedru princi Kārli Filipu.

1611. gada 28. martā Ivangorodā, Zviedru Igaunijas pierobežā kāds troņa pretendents (Viltusdmitrijs III) sevi pasludināja par caru Dmitriju. Ivangorodas, nedaudz vēlāk arī Jamas, Koporjes un Gdovas pilsoņi atzina viņu par likumīgo troņmantinieku. 1612. gadā viņa atbalstītāji septiņas nedēļas aplenca Pleskavas kremli. Zviedri piedāvāja viņam Pleskavas gubernatora pakāpi, taču pieprasīja, lai viņš atsakās no pretenzijām uz cara troni par labu Zviedrijas karaļa dēlam Kārlim Filipam. Kā troņa pretendents Dmitrijs iekārtoja savu rezidenci Pleskavā, no turienes viņam padotie kazaki veica uzbrukumus līdz pat Tērbatai Zviedru Vidzemes teritorijā. Taču viņš drīz zaudēja Pleskavas pilsoņu atbalstu un 1. jūlijā viņu apcietināja, aizveda uz Maskavu, kur pēc cara ievēlēšanas 1613. gadā sodīja ar nāves sodu.

Princis Kārlis Filips 1613. gada vasarā ieradās Viborgas pilī uz gaidīja cara vēlēšanu rezultātus, tomēr par caru ievēlēja Mihailu Romanovu. 1609. gadā viņu iecēla par Sēdermanlandes hercogu.

Pēc studiju pabeigšanas Kārlis Filips 1617.—1618. gadā devās ceļojumā uz Dāniju, Vāciju un Franciju. 1621. gadā Kārlis Filips piedalījās vecākā brāļa Gustava II Ādolfa karagājienā Latvijā. 1621. gada vasarā sākās Rīgas aplenkums, neilgi pēc Rīgas ieņemšanas hercogs Kārlis Filips saslima un nomira Narvā naktī uz 25. janvāri.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Filips Vāsa.