Kārlis Gotlobs Zontāgs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kārlis Gotlībs Zontāgs)
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Gotlobs Zontāgs
Carl Gottlob Sonntag
Kārlis Gotlobs Zontāgs
Personīgā informācija
Dzimis 1765. gada 22. augustā
Rādeberga, Saksijas karaliste
(Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1827. gada 17. jūlijā (61 gads)
Rīga, Vidzemes guberņa
(Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācietis
Vecāki Johans Gotfrīds Zontāgs (apšuvumu meistars un rātes loceklis)
Kristīna Elizabete (dzim. Rumpolte)
Dzīvesbiedre Ģertrūde Hedviga (dzim. Grāve, apprecējušies 1789. gada 20. novembrī Rīgā)

Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (vācu: Carl Gottlob Sonntag, dzimis 1765. gada 22. augustā, Rādebergā, Saksijas zemē, miris 1827. gada 17. jūlijā) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors. Rīgas Domskolas rektors, Johana Gotfrīda Herdera uzskatu piekritējs, dzimtbūšanas pretinieks. Viens no sava laika izglītotākajiem cilvēkiem, spilgts racionālisma pārstāvis.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1765. gada 22. augustā Rādebergā Saksijā amatnieka Johana Gotfrīda Zontāga ģimenē. Mācījies Rādebergas skolās. No 1784. līdz 1788. gadam studēja Leipcigas Universitātē.

1788. gadā uzaicināts Rīgas Domskolas rektors pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bija Rīgas ložas „Apollo” brālis (1789—1793) un sekretārs (1792). Pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1802. gadā dibinājis „Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību“ (Literärisch-Praktische Bürgerverbindung). Kā Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803—1827) un Tērbatas Universitātes skolu komisijas loceklis viņš 1819. gadā skaidri formulēja latviešu un igauņu draudžu skolu un skolotāju semināru izveides nepieciešamību Vidzemes zemnieku likumdošanas aktos. Pētīja baznīcu un skolu vēsturi, izdeva un rediģēja vairākus laikrakstus.

Miris 1827. gada 29. jūlijā Rīgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • J.H. Rosenplänter; J.J.A. Hirschhausen; A.F.J. Knüpffer; O. W. Masing; K.J. Peterson; K.G. Sonntag. Beiträge zur genauern Kenntniss der estnischen Sprache. Pernau: Johann Heinrich Rosenplänter, 1821
  • K.G. Sonntag. Eine Briefsammlung von Gelehrten des sechszehnten Jahrhunderts. Dorpat: Johann Joachim Christian Schünmann, 1821
  • K.G. Sonntag. Eventuelle Inschriften unter die Büste von Johann Christoph Schwartz. Riga: Wilhelm Ferdinand Häcker, 1825
  • K.G. Sonntag. König Magnus. Riga: Wilhelm Ferdinand Häcker, 1831

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • v.Recke, Johann Friedrich. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland un Kurland. Mitau, 1832 (pilns K.G.Zontāga darbu saraksts)
  • Sonntag, Karl Gottlob: Einige Predigten. — Riga, 1789, 135 S.
  • Zur Unterhaltung für Freunde der alten Literatur, von Karl Gottlob Sonntag. 1s Heft: 119 S. 2s Heft: 148 S. 1790.
  • Sonntag, K. G.: Ueber Menschenleben, Christenthum und Umgang. Bd. 1., T. 1—2. Eine Sammlung Predigten aufs ganze Jahr für gebildetere Leser. Riga: Hartknoch, 1794
  • Über Menschenleben, Christenthum und Umgang : Eine Sammlung Predigten aufs ganze fahr für gebildete Leser / Karl Gottlob Sonntag. — Riga : Hartknoch, 1802. — Bd. 2,2
  • Sonntag, K. G.: Formulare, Reden und Ansichten bei Amtshandlungen. T. 1—2. Riga: Hartmann, 1802
  • Reden bey der Taufhandlung. Besonders in gebildeten Familien. Leipzig: Feind 1803
  • Sammlung alter und neuer geistlicher Lieder : in Gemässheit der allerhöchst bestätigten allgemeinen liturgischen Verordnung für die evangelisch-lutherischen Gemeinden im russischen Reiche von 1805 herausgegeben / [Karl Gottlob Sonntag ; Georg Collins]. — Riga : Müller, 1810
  • Riga's Umgebungen, Düne-Strom und Jubiläum in drey Predigten / von K. G. Sonntag. — Riga : Müller, 1810

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalība sabiedriskās organizācijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas ložas „Apollo” loceklis (no 1789), ložas sekretārs (1792).

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001