Kārlis Grasis

Kārlis Grasis;
Personīgā informācija
Dzimis	1894. gada 11. jūnijā; Vecpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1937. gada 10. decembrī; Komunarkas poligons, Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)

Kārlis Grasis (1894—1937) bija latviešu revolucionārs, padomju bruņoto iestāžu darbinieks, laikrakstu redaktors, Lielā terora upuris.

Dzīvesgājums

Piedzima 1894. gadā zemnieku ģimenē. 1908. gadā, mācīdamies Vecpiebalgas draudzes skolā, iesaistījās revolucionārajos pulciņos. Kopš 1909. gada darbojās Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Mācījās Valmieras skolotāju seminārā un Nikolaja ģimnāzijā Rīgā, bet apmācību nepabeidza. Strādāja rūpnīcās Rīgā, darbojās Latvijas Sociāldemokrātijā. Pēc Pirmā pasaules kara sākšanās uz laiku izslēgts no partijas. 1914.—1915. gadā mācījās Šaņavska universitātē Maskavā. 1915. gada decembrī arestēts, sodīts ar administratīvo izsūtījumu uz Harkivu, pēc tam uz Kazaņu, no 1916. gada — uz Čeboksariem.^[1]

Amnestēts pēc Februāra revolūcijas. 1917. gada martā—aprīlī bija Čeboksaru apriņķa milicijas priekšnieks, 17. martā izvēlēts par Čeboksaru Padomes priekšsēdētāju, kopš jūlija bija avīzes «Чебоксарская правда» redaktors, 10. jūlijā K. Grasi apcietināja reakcionāri, 20. septembrī atbrīvots un līdz 1918. gada 20. martam bija KSDS(b)P Kazaņas guberņas komitejas priekšsēdētājs, tāpat 1917. gada oktobrī—novembrī bija Kazaņas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs. Piedalījās Oktobra revolūcijas sagatavošanā Kazaņā, arestēts 1917. gada 24. oktobrī, 26. oktobrī, pēc sekmīgā apvērsuma, atbrīvots. No 1917. gada decembra — Kazaņas avīzes «Знамя революции» redaktors, bijis Kazaņas kara apgabala sakaru komisārs, Austrumu frontes Revolucionārās kara padomes Literatūras izdevniecības pārzinis, avīzes «Гражданская война» redaktors.^[1]

No 1918. gada augusta — Kazaņas guberņas čekas komisārs, no 1918. gada novembra līdz 1919. gada martam bijis Dienvidu frontes Kaspijas—Kaukāza nodaļas bruņoto spēku čekas priekšsēdētājs, Kaspijas—Kaukāza frontes Sevišķās nodaļas (čeka) priekšnieks, Kaspijas—Kaukāza frontes štāba Izlūkošanas nodaļas komisārs.^[1] 1918. gadā uzstājās pret Krievijas SFPR Nacionalitāšu lietu tautas komisāra Staļina ierosināto Pievolgas tautu apvienošanu vienā Tatāru—Baškīru republikā.^[2] No 1919. gada aprīļa — Austrumu frontes Izlūkošanas nodaļas komisārs, Simbirskas avīzes «Заря» redaktors, Simbirskas guberņas kara komisariāta Politiskās apgaismības nodaļas pārzinis.^[1]

No 1920. gada oktobra — Bandītisma uz Krievijas Dienvidu dzelzceļiem apkarošanas centrālās komitejas priekšsēdētājs, strādāja Ukrainas PSR Apgaismības tautas komisariātā, bija avīzes «Харьковский рабочий» redaktors. No 1921. gada augusta līdz 1922. gada janvārim strādāja Krievijas SFPR Apgaismības tautas komisariātā. No 1925. gada oktobra — Valsts izdevniecības Informācijas biroja pārzinis. 1927. gadā izslēgts no VK(b)P, 1933. gadā arestēts.^[1]

1937. gadā bija Staļinskas avīzes «Большевистская Сталь» Masu kultūras sektora pārzinis, arestēts 21. oktobrī, apsūdzēts spiegošanā un dalībā pretrevolucionārā teroristiskā organizācijā, 10. decembrī Augstākās tiesas Kara kolēģija K. Grasim piesprieda nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā. Reabilitēts 1958. gada 1. februārī.^[3]

Piemiņa

Kārļa Graša vārdā nosaukta iela Čeboksaros.^[2]

Atsauces

1 2 3 4 5 М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
1 2 «улица Грасиса». Чебоксарский городской сайт.
↑ «Грасис Карл Янович (1894)». Открытый список.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Grasis.

[:0-1] 1 2 3 4 5 М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.

[:1-2] 1 2 «улица Грасиса». Чебоксарский городской сайт.

[3] «Грасис Карл Янович (1894)». Открытый список.

[1]

[2]

[3]