Kārlis Horns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Horns
Carl Horn
Kārlis Horns
Personīgā informācija
Dzimis ap 1550. gadu
Miris 1601. gada 16. maijā
Burtnieku pils, Pārdaugavas hercogiste
(Burtnieki, Burtnieku novads, Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās politiķis, karavīrs
Dzīvesbiedre Agnese fon Delviga
Bērni 4 dēli, to skaitā Everts Horns un Gustavs Horns, kā arī 2 meitas

Kārlis Horns, arī Kārlis Hūrns[1] (zviedru: Carl Henriksson Horn af Kanckas, dzimis ap 1550. gadu, miris 1601. gada 16. maijā), bija zviedru feldmaršals un politiķis. Zviedru Igaunijas gubernators no 1576. līdz 1578. gadam un no 1600. līdz 1601. gadam. Kritis kaujā pie Burtnieku pils Latvijas teritorijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ap 1550. gadu Kankas muižas (tagad Somijā) īpašnieka un zviedru armijas virsnieka Henrika Horna un viņa sievas Elīnas Stolarmas ģimenē. Karoja pret krievu karaspēku Livonijas kara laikā, no 1570. līdz 1571. gadam aizstāvot Tallinu. No 1580. gada - feldmaršals. Piedalījās Pļusas pamiera noslēgšanā 1583. gada maijā. no No 1588. gada - Zviedrijas Valsts padomes (riksråd) loceklis.

1600. gadā atkārtoti tika iecelts par Zviedru Igaunijas gubernatoru un viņš iesaistījās Poļu—zviedru karā. 1601. gadā viņam izdevās ieņemt Piebalgas pili, bet tā paša gada 16. maijā viņš krita kaujā pie Burtnieku pils. Apglabāts Tallinas Doma baznīcā.

Laulībā ar Agnesi fon Delvigu Hornam piedzima 4 dēli, kuri arī kļuva par ievērojamiem Zviedrijas valsts darbiniekiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 12 265. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]