Kārlis Horns, arī Kārlis Hūrns[1] (zviedru: Carl Henriksson Horn af Kanckas, dzimis ap 1550. gadu, miris 1601. gada 16. maijā), bija zviedru feldmaršals un politiķis. Zviedru Igaunijas gubernators no 1576. līdz 1578. gadam un no 1600. līdz 1601. gadam. Kritis kaujā pie Burtnieku pilsLatvijas teritorijā.
Dzimis ap 1550. gadu Kankas muižas (tagad Somijā) īpašnieka un zviedru armijas virsnieka Henrika Horna un viņa sievas Elīnas Stolarmas ģimenē.
Karoja pret krievu karaspēku Livonijas kara laikā, no 1570. līdz 1571. gadam aizstāvot Tallinu. No 1580. gada — feldmaršals. Piedalījās Pļusas pamiera noslēgšanā 1583. gada maijā. No 1588. gada — Zviedrijas Valsts padomes (riksråd) loceklis.
1600. gadā atkārtoti tika iecelts par Zviedru Igaunijas gubernatoru un viņš iesaistījās Poļu—zviedru karā. 1601. gadā viņam izdevās ieņemt Piebalgas pili, bet tā paša gada 16. maijā viņš krita kaujā pie Burtnieku pils. Apglabāts Tallinas Doma baznīcā.
Laulībā ar Agnesi fon Delvigu Hornam piedzima 4 dēli, kuri arī kļuva par ievērojamiem Zviedrijas valsts darbiniekiem.