Kārlis III Vientiesis

Kārlis III Vientiesis (franču: Charles III le Simple; 879—929) bija Rietumfranku valsts karalis no 898. līdz 922. gadam un Karolingu dinastijas pārstāvis. Viņa valdīšanas laiks bija saistīts ar iekšējām cīņām starp franku aristokrātiju un vikingu iebrukumiem. 911. gadā noslēgtais līgums ar vikingu vadoni Rollo lika pamatus Normandijas izveidei.

Biogrāfija

Kārlis piedzima 879. gada 17. septembrī un bija Rietumfranku karaļa Luija II Stostīgā dēls. Viņa tēvs nomira neilgi pirms Kārļa dzimšanas. Tā kā Kārlis vēl bija bērns, pēc viņa vecāko pusbrāļu nāves Rietumfranku troni ieguva citi valdnieki.

893. gadā daļa franku augstmaņu pasludināja Kārli par karali, pretstatot viņu Odo, kurš bija kļuvis par karali pēc veiksmīgas cīņas pret vikingu uzbrukumiem. Starp abu valdnieku atbalstītājiem vairākus gadus turpinājās cīņa par varu. Pēc Odo nāves 898. gadā Kārlis tika vispārēji atzīts par Rietumfranku karali.

Viens no nozīmīgākajiem Kārļa valdīšanas jautājumiem bija vikingu uzbrukumi Sēnas ielejai. Nespējot pilnībā apturēt vikingu karaspēku militārā ceļā, Kārlis izvēlējās panākt vienošanos ar vienu no tā vadītājiem Rollo.

911. gadā tika noslēgts Senklēras pie Eptas līgums. Kārlis piešķīra Rollo zemes ap Ruānu un Sēnas lejteci. Apmaiņā Rollo atzina Kārļa augstāko varu, pieņēma kristietību un apņēmās aizsargāt teritoriju pret citiem vikingu uzbrukumiem. Rollo un viņa pēcteču valdījumi vēlāk paplašinājās un izveidojās par Normandijas hercogisti.

Tajā pašā gadā Kārlis pēc pēdējā Austrumfranku Karolingu valdnieka nāves ieguva kontroli pār Lotaringu. Šis panākums paplašināja viņa valdījumus, tomēr vienlaikus pieauga konflikts ar Rietumfranku aristokrātiju.

Kārlis arvien vairāk paļāvās uz savu padomnieku Hagano, kura ietekme izraisīja neapmierinātību ietekmīgo augstmaņu vidū. 922. gadā daļa aristokrātijas sacēlās un par karali pasludināja Robertu I. Kārlis atteicās no troņa neatzina un turpināja cīņu.

923. gadā Suasonas kaujā Roberts I tika nogalināts, tomēr Kārļa spēkiem neizdevās atjaunot viņa varu. Drīz pēc kaujas Kārli sagūstīja Herberts II no Vermanduā, kurš viņu turēja ieslodzījumā.

Kārlis III Vientiesis nomira nebrīvē 929. gada 7. oktobrī Peronā. Viņa dēls Luijs IV vēlāk atjaunoja Karolingu dinastijas varu Rietumfranku valstī.

Kārļa III valdīšanas nozīmīgākais ilgtermiņa rezultāts bija vienošanās ar Rollo. No vikingiem piešķirtajām zemēm izveidojās Normandija, kuras valdnieks Viljams I Iekarotājs 1066. gadā īstenoja normaņu iekarojumu Anglijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis III Vientiesis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)