Kārlis Krauss (vācu: Karl Kraus; dzimis 1874. gada 28. aprīlī, miris 1936. gada 12. jūnijā) bija Austrijas rakstnieks, esejists, dramaturgs un žurnālists, kurš zināms kā viens no spilgtākajiem intelektuāļiem vēlās Austroungārijas un starpkaru perioda laikā. Viņš bija žurnāla Die Fackel (“Lukturis”) dibinātājs un ilggadējs redaktors, izmantojot šo izdevumu kā platformu intensīvai sabiedrības, valodas, preses un politikas kritikai. Krauss savos darbos apvienoja satīru, aforismu, polemiku un dramatisku formu, vēršoties pret militārismu, nacionālismu, žurnālistikas klišejām un valodas degradāciju. Viņa slavenākais darbs ir apjomīgā drāma Die letzten Tage der Menschheit (“Cilvēces pēdējās dienas”), kas ir asi ironiska Pirmā pasaules kara hronika un kultūras kritika. Krauss ietekmēja vairākas rakstnieku un domātāju paaudzes, modernisma laikmetā kļūstot par simbolu intelektuālai pretošanās formai. Viņa darbi tiek uzskatīti par nozīmīgu ieguldījumu vācu valodas stilistikā, mediju teorijā un 20. gadsimta kultūras vēsturē.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Krauss.
