Kārlis Kundziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Kundziņš
Kārlis Kundziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1850. gada 3. maijā
Sīpeles pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1937. gada 18. novembrī (87 gadi)
Smiltene Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Kārlis, Karolīne
Brāļi Ludvigs Kundziņš, Ādolfs Kundziņš
Dzīvesbiedre Šarlote (dzimusi Eggert)
Bērni Rita (prec. Treu)
Kārlis Kundziņš
Pauls Kundziņš
Aleksandrs Kundziņš
Haralds Kundziņš
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, mācītājs
Valoda latviešu valoda
Augstskola Tērbatas universitāte

Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks. LELB virsvaldes loceklis (1928—1937).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1850. gada 3. maijā (21. aprīlī pēc vecā stila) Sīpeles pagasta "Kundziņu" saimnieka Kārļa Kundziņa un Karlīnes ģimenē (mājvieta tagad Dobeles pagastā).[1] Mācījās Jelgavas reālskolā (līdz 1865) un Jelgavas ģimnāzijā (1865—1870). Publicēja rakstus par latviešu vēsturiBaltijas Vēstnesī”. Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1871—1875), vadīja latviešu studentu literāros vakarus (1874—1875). Pēc teoloģijas kandidāta grāda iegūšanas 1876. gadā bija mācītāja amata kandidāts Dobelē un Tukumā, tad Puzes palīgmācītājs (1879—1880), pēc tam Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs un no 1920. gada LELB Valkas iecirkņa prāvests un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docētājs. 1932. gadā iesvētīja Brīvības pieminekļa pamatakmeni Rīgā.[2]

Miris 1937. gada 18. novembrī Smiltenē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. - 1930. - 2.sēj. - 159.lpp.
  3. Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 18 906-908 slejas