Kārlis Pētersons (cīkstonis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Pētersons Wrestling pictogram.svg
Personas dati
Dzimis 1900. gada 30. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rūjiena, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids cīņas sports, svarcelšana
Disciplīna Grieķu-romiešu cīņa
Profesionāļa karjera 1920. gads—nezināms
Bijušie treneri Rūdolfs Ronis
Jānis Polis
Klubs Armijas sporta klubs
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1928)

Kārlis Pētersons (dzimis 1900. gada 30. novembrī Rūjienā, miršanas datums nezināms) bija Latvijas cīkstonis, startēja grieķu-romiešu cīņā. Nodarbojies arī ar svarcelšanu. Piedalījās 1928. gada vasaras olimpisko spēļu grieķu-romiešu cīņas sacensībās (svara kategorija no 74 līdz 84 kg).[1]

Bijis Latvijas armijas virsnieks, vadījis ASK smagatlētikas sekciju.[1]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas mēroga sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1926. gadā K. Pētersons pirmoreiz izcīnīja Latvijas čempiona (tolaik meistara) titulu grieķu-romiešu cīņā pussmagajā svarā, šo titulu viņš noturēja piecus gadus pēc kārtas. 1932. gadā sacensībās sportists guva kājas traumu, tās dēļ divus gadus nestartēja cīņā, taču atgriezās pie otra iemīļotā sporta veida — svarcelšanas, kur arī guva ievērojamus panākumus, 1932. gadā izcīnot Latvijas meistara titulu smagajā svarā (abrocīgā grūšanā —125 kg, spiešanā — 97,5 kg un raušanā — 87,5 kg).[1]

1934. gadā viņš atgriezās uz paklāja, šoreiz smagā svara kategorijā. Latvijas meistarsacīkstēs viņš palika otrajā vietā aiz Edvīna Bietaga, savukārt 1936. gadā izcīnīja uzvaru, finālā pieveicot Albertu Zvejnieku. Nākamajā gadā viņš titulu aizstāvēja.[1]

Starptautiska mēroga asniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1925. gadā cīņa valsts izlasē bija pirmā K. Pētersona cīņa ārzemēs, tajā viņš zaudēja. 1928. gadā Pētersons bija Latvijas smagatlētu izlases sastāvā, kas brauca uz olimpiādi Amsterdamā, kur izstājās 3. kārtā, izcīnīdams vienu uzvaru un piedzīvodams divus zaudējumus. Gadu vēlāk viņš piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Dortmundē, kur izcīnīja ceturto vietu. Tāpat ceturtais viņš bija 1931. gada Eiropas meistarsacīkstēs Prāgā. K. Pētersons sešas reizes pārstāvējis Latvijas izlasi sacīkstēs ar Igauniju, kurās izcīnījis piecas uzvaras.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Olimpieši Latvijas cīkstoņi — Olimpisko spēļu dalībnieki brīvajā un grieķu romiešu cīņā». Ieskats cīņas sporta vēsturē. Skatīts: 2018. gada 15. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]