Kārlis Reinholds Kupfers

Vikipēdijas lapa
Kārlis Reinholds Kupfers
Karl Reinhold Kupffer
Kārlis Reinholds Kupfers
Personīgā informācija
Dzimis 1872. gada 15. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Stavčani, Besarābijas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1935. gada 14. novembrī (63 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, tēlotāja ģeometrija
Darba vietas Rīgas Politehniskais institūts,

Baltijas Tehniskā augstskola, Herdera institūts

Alma mater Tērbatas Universitāte

Kārlis Reinholds Kupfers (vācu: Karl Reinhold Kupffer, 1872—1935) bija Baltijas botāniķis, augu ģeogrāfs, matemātiķis, filozofijas doktors. Rīgas Dabaspētnieku biedrības prezidents (1913—1935).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1872. gada 25. martā Stavčanos pie Hotinas (Besarābijas guberņā) ārsta Jūlija Kupfera (1837—1915) un viņa sievas Mollijas, dzimušas Štammas, ģimenē. Viņam bija viens jaunāks brālis Eduards Kupfers.[1] 1879. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Rudbāržiem (1879), vēlāk, 1893. gadā, uz Grīvu[2] Kurzemes guberņā. Mācījās Grīvas proģimnāzijā (tagad — Raiņa Daugavpils 6. vidusskola) un Liepājas Nikolaja ģimnāzijā (1886—1889). Studēja dabaszinības Tērbatas Universitātē, kur 1893. gadā ieguva kandidāta grādu botānikā un matemātikā.

Strādāja par asistentu Rīgas Politehnikumā (1894—1896), tad docentu Rīgas Politehniskajā institūtā (1894—1905). 1905. gadā Tērbatā aizstāvēja kandidāta grādu, pēc tam viņu ievēlēja par adjunktprofesoru tēlotājģeometrijā (1905) un botānikas docentu (1912). Līdztekus darbojās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, 1908. gadā viņu ievēlēja par biedrības viceprezidentu, bet 1913. gadā — par prezidentu.

Pirmā pasaules kara vācu okupācijas laikā K. R. Kupfers strādāja par skolotāju Rīgas Pilsētas reālskolā (Städtische Oberrealschule, 1917—1918) un Baltijas Tehniskās augstskolas ģeometrijas profesoru (1918).

1919. gadā Kupfers brīvprātīgi iestājās Landesvērā, tāpēc pēc Latvijas neatkarības kara viņš vairs nevarēja atgriezties jaundibinātajā Latvijas Universitātē.[2] K. R. Kupfers līdz mūža beigām palika uzticīgs saviem politiskajiem uzskatiem, savos darbos lietodams apzīmējumu "Austrumbaltijas apgabals" vai pat "Vācu Baltijas jūras provinces", un ar augu izplatības apgabalu robežām pamatodams šo zemju piederību Viduseiropai.[3]

1920. gadā viņš bija viens no Rīgas Herdera biedrības dibinātājiem, tās priekšsēdis (1926—1928), no 1921. gada Herdera institūtā un Rīgas Vācu vidusskolā (1920—1925) lasīja lekcijas botānikā, ģeogrāfijā, Baltijas novadpētniecībā un matemātikā.[4] 1921. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Dabaspētnieku biedrības Doma muzeja dabaszinātņu nodaļas priekšnieku. 1922. gadā viņš ieguva filozofijas doktora grādu Jēnas Universitātē.

1929. gadā K. R. Kupfers pārdeva LU Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtam savu herbāriju (vairāk kā 41 000 eksemplāru) ar visiem skapjiem, kā arī citus botānikas materiālus. Tie tagad atrodas LU Muzejā. Tur nonākusi arī Kupfera bibliotēka un fotoplates.

1930. gadā K. R. Kupfers pensionējās. Viņš mira 1935. gada 14. novembrī. Apbedīts Rīgas Jēkaba kapos.[2] Rīgas Dabaspētnieku biedrība viņam uzstādīja kapa pieminekli ar uzrakstu "Dzīve — bagāta ar darbu zinātnei un dzimtenei". Pēc Senču ielas izbūvēšanas viņa kapa piemineklis pārvietots un uzstādīts Lielajos kapos.

K.R.Kupffera kapa piemineklis Rigā, Lielajos kapos

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Baltijas dabaszinātne" (Baltische Landeskunde, 1911).

K. R. Kupfers ieteica kā atsevišķu ģeobotānisku vienība izdalīt Austrumbaltijas apgabalu. Pēc Usmas ezera izpētes zinātnieks rosināja dibināt Moricsalas (Moritzholm) rezervātu.

K. R. Kupfera darbu pilnīgākā biogrāfija un bibliogrāfija publicēta pēc viņa nāves Rīgas Dabaspētnieku biedrības Rakstos.[2] Tajā uzskaitītas 123 publikācijas un 196 referātu tēzes, kas no 1893. līdz 1937. gadam publicētas tikai minētajā periodiskajā izdevumā.

  • Saussurea alpina DC. subsp. esthonica (Baer ex Rupr. pr. sp.) (1902)
  • Tentamen systematis Violarum Floræ Rossicae (1903)
  • Beschreibung dreier neuer Bastarde von Viola uliginosa nebst Beiträgen zur Systematik der Veilchen (1903)
  • Alopecurus pratensis L. X ventricosus Pers. in Deutschland (1906)
  • Aus der jüngsten Vergangenheit des Rigaschen Polytechnischen Instituts (1906)
  • Из недавного прошлого Рижского политехническашо института: Материалы для истории академичиской жизни на период 1896 — 1906 гг. (1906)
  • Начертательная Геометрия. Литографический курсъ лекций, читанных при Рижском Политехническом Институтъ (1908)
  • Übersichtskarte der Höhen und Gewässer von Est—, Liv— und Kurland (1910, 1921)
  • Baltische Landeskunde (1911)
  • Die Aufgaben unserer deutsch—baltischen Schulen (Rede, gehalten am 27. Februar 1913 auf d. Mitglieder—Versammlung d. Ortsgruppe Riga d. Deutschen Vereins in Livland)
  • Der Einfluss des Weltkrieges auf die Pflanzenwelt bei Riga (1922)
  • Professor Br. Doss und seine Verdienste um die Durchforschung des Ostbaltischen Gebiets (1924)
  • Grundzüge der Pflanzengeographie des ostbaltisches Gebietes (1922, 1925)
  • Materialismus, Vitalismus und Relativitätstheorie (Herdera institūts, 1925)
  • Übersichtskarte des Ostbaltischen Gebietes nebst Erläuterungen und einer Kartenskizze von Litauen (1933)
  • Die Naturschonstätte Moritzholm (1931)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Julius Kupffer (1837—1915) Baltische Historische Kommission (BHK), 2021
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Meder A. Prof.Dr.Karl Reinhold Kupffer. Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga. LXII.
  3. Grundzūge der Pflanzengeographie des Ostbaltischen Gebites, Riga, 1925
  4. Karl Reinhold Kupffer Baltische Historische Kommission (BHK), 2021