Kārlis Reinholds Kupfers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Reinholds Kupfers
Karl Reinhold Kupffer
Kārlis Reinholds Kupfers
Personīgā informācija
Dzimis 1872. gada 15. martā
Stavčani, Besarābijas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1935. gada 14. novembrī (63 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība Vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne bioloģija
Darba vietas Rīgas Politehniskais institūts,

Baltijas Tehniskā augstskola, Herdera institūts

Alma mater Tērbatas Universitāte

Kārlis Reinholds Kupfers (vācu: Karl Reinhold Kupffer, 1872–1935) bija vācbaltiešu botāniķis. Rīgas Dabaspētnieku biedrības prezidents (1913).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1872. gada 25. martā Stavčanos pie Hotinas (Besarābijā) ārsta Jūlija Kupfera (1837-1915) un viņa sievas Mollijas, dzimušas Štammas, ģimenē. Viņa jaunākas brālis bija Eduards Kupfers.[1] 1879. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Sēliju Kurzemes guberņā. Mācījās Grīvas proģimnāzijā (tagad — Raiņa Daugavpils 6. vidusskola) un Liepājas Nikolaja ģimnāzijā (1886-1889). Studēja dabaszinības Tērbatas universitātē, kur 1893. gadā ieguva kandidāta grādu botānikā un matemātikā.

Strādāja par asistentu Rīgas Politehnikumā (1894-1896), tad docentu Rīgas Politehniskajā institūtā (1894-1905). 1905. gadā Tērbatā aizstāvēja maģistra grādu, tādēļ viņu ievēlēja par adjunktprofesoru tēlotājģeometrijā (1905) un botānikas docentu (1912). Līdztekus darbojās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, 1908. gadā viņu ievēlēja par biedrības viceprezidentu, bet 1913. gadā - par prezidentu.

Pirmā pasaules kara vācu okupācijas laikā K.R. Kupfers strādāja par skolotāju Rīgas Pilsētas reālskolā (Städtische Oberrealschule, 1917-1918) un Baltijas Tehniskās augstskolas ģeometrijas profesoru (1918).

1920. gadā bija viens no Rīgas Herdera biedrības dibinātājiem, tās priekšsēdis (1926-1928), no 1921. gada Herdera institūtā un Rīgas Vācu vidusskolā (1920-1925) lasīja lekcijas botānikā, ģeogrāfijā, Baltijas novadpētniecībā un matemātikā.[2] 1921. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Dabaspētnieku biedrības Doma muzeja dabaszinātņu nodaļas priekšnieku. 1922. gadā viņš ieguva filozofijas doktora grādu Jēnas Universitātē,

1929. gadā K.R. Kupfers pārdeva LU Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtam skapjus ar herbārijiem, kā arī citus botānikas materiālus. 1930. gadā R.K. Kupfers pensionējās un mira 1935. gada 14. novembrī. Apbedīts Rīgas Pokrova kapos, viņa kapa piemineklis ir uzstādīts Lielajos kapos.[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Baltijas dabaszinātne" (Baltische Landeskunde, 1911).

K.R. Kupfers ieteica kā atsevišķu ģeobotānisku vienība izdalīt Austrumbaltijas apgabalu. Viņa botānisko ekskursiju herbārijs tiek glabāts LU Muzejā. Pēc Usmas ezera apmeklējuma 1909. gadā zinātnieks rosināja dibināt Moricsalas (Moritzholm) rezervātu.

  • Saussurea alpina DC. subsp. esthonica (Baer ex Rupr. pr. sp.) (1902)
  • Tentamen systematis Violarum Floræ Rossicae (1903)
  • Beschreibung dreier neuer Bastarde von Viola uliginosa nebst Beiträgen zur Systematik der Veilchen (1903)
  • Alopecurus pratensis L. X ventricosus Pers. in Deutschland (1906)
  • Aus der jüngsten Vergangenheit des Rigaschen Polytechnischen Instituts (1906)
  • Из недавного прошлого Рижского политехническашо института: Материалы для истории академичиской жизни на период 1896 - 1906 гг. (1906)
  • Начертательная Геометрия. Литографический курсъ лекций, читанных при Рижском Политехническом Институтъ (1908)
  • Übersichtskarte der Höhen und Gewässer von Est-, Liv- und Kurland (1910, 1921)
  • Baltische Landeskunde (1911)
  • Die Aufgaben unserer deutsch-baltischen Schulen (Rede, gehalten am 27. Februar 1913 auf d. Mitglieder-Versammlung d. Ortsgruppe Riga d. Deutschen Vereins in Livland)
  • Der Einfluss des Weltkrieges auf die Pflanzenwelt bei Riga (1922)
  • Professor Br. Doss und seine Verdienste um die Durchforschung des Ostbaltischen Gebiets (1924)
  • Grundzüge der Pflanzengeographie des ostbaltisches Gebietes (1922, 1925)
  • Materialismus, Vitalismus und Relativitätstheorie (Herdera institūts, 1925)
  • Übersichtskarte des Ostbaltischen Gebietes nebst Erläuterungen und einer Kartenskizze von Litauen (1933)
  • Die Naturschonstätte Moritzholm (1931)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Julius Kupffer (1837-1915) Baltische Historische Kommission (BHK), 2021
  2. Karl Reinhold Kupffer Baltische Historische Kommission (BHK), 2021
  3. Latvijas Botāniķu biedrība