Kārlis XIII

**Kārlis XIII**
Kārlis XIII
	Zviedrijas karalis Kārlis XIII
Zviedrijas karalis
Valdīšana	1809. gada 6. jūnijs – 1818. gada 5. februāris
Priekštecis	Gustavs IV Ādolfs
Pēctecis	Kārlis XIV Juhans
Norvēģijas karalis
Valdīšana	1814. gada 4. novembris – 1818. gada 5. februāris
Priekštecis	Kristians VIII Oldenburgs
Pēctecis	Kārlis XIV Juhans
Zviedrijas reģents
Valdīšanas laiks	1792. gada 29. marts – 1796. gada 1. novembris
Karalis	Gustavs IV Ādolfs
Dzimis	1748. gada 7. oktobrī; Stokholma, Zviedrija
Miris	1818. gada 5. februārī (69 gadu vecumā); Stokholma, Zviedrija—Norvēģija
Apglabāts	1818. gada 20. martā; Riderholmenas baznīca
Dzīvesbiedre	Hedviga Elizabete Šarlote Holštein-Gotorpa (prec. 1774)
Bērni; sīkāk	Karls Lovenhelms;
Dinastija	Holšteinas-Gotorpas dinastija
Tēvs	Ādolfs Frederiks
Māte	Prūsijas Luīze Ulrika
Reliģija	Luterisms
Paraksts

Kārlis XIII (zviedru: Karl XIII, Carl XIII; dzimis 1748. gada 7. oktobrī, Stokholmā, Zviedrija, miris 1818. gada 5. februārī turpat) bija Zviedrijas karalis no 1809. gada 5. jūnija, kā arī Norvēģijas karalis no 1814. gada 4. novembra (kā Kārlis II) no Holšteinas-Gotorpas dinastijas.

Dzīvesgājums

Dzimis 1748. gadā Zviedrijas karaļa Ādolfa Frederika un viņa sievas Luīzes ģimenē, Zviedrijas karaļa Gustava III jaunākais brālis. 1772. gadā Gustavs III viņu iecēla par Sēdermanlandes hercogu, 1774. gadā viņu ievēlēja par Zviedrijas brīvmūrnieku kapitula meistaru un 1778. gadā par Stingrās Observances ordeņa vadītāju. Krievu—zviedru kara laikā 1788. gadā hercogu Kārli iecēla par par lieladmirāli un Zviedrijas kara flotes pavēlnieku. Pēc Gustava III nogalināšanas 1792. gadā jaunais karalis Gustavs IV valdīja Kārļa aizbildnībā līdz pilngadībai 1796. gadā.

1805. gadā Zviedrija Gustava IV vadībā iesaistījās Trešās koalīcijas karā pret Napoleonu. Kampaņa bija neveiksmīga un Zviedru Pomerāniju ieņēma franču karaspēks. 1807. gadā Tilzītes miera līguma rezultātā Francija un Krievija kļuva par sabiedrotajām lielvalstīm, bet par Lielbritānijas sabiedrotajiem palika tikai Zviedrija un Portugāle. 1808. gadā Krievija uzbruka Zviedrijai un ieņēma Somiju. 1809. gada 7. martā Kārlstadē sadumpojušās zviedru karaspēka daļas virzījās uz Stokholmu, 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni. 29. martā Gustavs IV Ādolfs atteicās no troņa un Rigsdags par Zviedrijas karali iecēla Kārli XIII.

1810. gadā Kārlis XIII adoptēja franču maršalu Bernadotu un iecēla viņu par troņmantnieku. 1811. gadā viņš nodibināja Kārļa XIII ordeni (Kungliga Carl XIII:s orden) augstāko grādu brīvmūrniekiem. 1811. gada 17. martā karaļa slimības dēļ Bernadots kļuva par reģentu un Sestās koalīcijas kara laikā piespieda Dānijas karali Frederiku VI Zviedrijai atdot Norvēģiju. Miris 1818. gada 5. februārī, pēc viņa nāves Bernadots kļuva par Zviedrijas karali Kārli XIV.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis XIII.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Gustavs IV Ādolfs	Zviedrijas karalis 1809. - 1818.	Pēctecis: Kārlis XIV Juhans