Kēnigsbergas kauja

Kēnigsbergas kauja (1945) bija viena no Otrā pasaules kara kaujām Austrumu frontē, kurā Padomju Savienības Sarkanā armija ieņēma Kēnigsbergu. Kēnigsberga bija stratēģiski svarīga pilsēta, kas piederēja nacistiskajai Vācijai un atradās Austrumprūsijā.
Padomju spēki jau janvārī bija aplenkuši pilsētu, un pēc smagas artilērijas un aviācijas bombardēšanas uzbrukumu sāka 6. aprīlī. Kauja ilga trīs dienas, un 9. aprīlī vācu garnizons padevās. Kēnigsbergas ieņemšana bija nozīmīgs solis ceļā uz galīgo uzvaru Eiropā, un pilsēta vēlāk tika pievienota Padomju Savienībai, pārdēvējot to par Kaļiņingradu (Karaļauči).
Saskaņā ar padomju datiem operācijas laikā Sarkanās armijas 3. Baltkrievijas frontes karaspēks sagūstīja 93 853 ienaidnieka karavīrus, nogalināja aptuveni 42 000 vācu karavīru un virsnieku, sagrāba vairāk nekā 2000 lielgabalu, 1652 mīnmetējus un 128 lidmašīnas. Informācija par padomju zaudējumiem oficiālos avotos nav publicēta.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kēnigsbergas kauja.
|