Kļavu sīrups
|
Kļavu sīrups stikla pudelē | |
| Veids | sīrups |
|---|---|
| Izcelsmes vieta |
|
| Galvenās sastāvdaļas | ksilēmas sula (parasti no cukura kļavām, sarkanajām kļavām vai melnajām kļavām) |
Kļavu sīrups ir salds sīrups, ko gatavo no kļavu sulas. Aukstā klimatā šie koki pirms ziemas uzkrāj cieti savos stumbros un saknēs; ciete pēc tam pārveidojas cukurā, kas ziemas beigās un agrā pavasarī sajaucās ar koka sulu. Sulu vāc caur kļavu stumbros izurbtiem caurumus, tad to karsē, lai iztvaicētu lielu daļu ūdens, atstājot tikai koncentrētu sīrupu.
Kļavu sīrupu pirmie gatavoja Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu pamatiedzīvotāji. Šo praksi pārņēma Eiropas kolonisti, kuri pakāpeniski pilnveidoja sīrupa pagatavošanas metodes. Tehnoloģiskie uzlabojumi 20. gadsimta 70. gados veicināja sīrupa pārstrādes tālāku rafinēšanu. Gandrīz visu pasaules kļavu sīrupu ražo Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
Kļavu sīrupu klasificē pēc tā krāsas un garšas. Saharoze ir visizplatītākais cukurs kļavu sīrupā. Kanādā sīrupiem jābūt ražotiem tikai no kļavu sulas, lai tos varētu saukt par kļavu sīrupu, un tajos jābūt vismaz 66 procentiem cukura.[1] Kļavu sīrupu bieži izmanto kā garšvielu pankūkām, vafelēm, franču grauzdiņiem, auzu pārslām vai putrai. To izmanto arī kā sastāvdaļu cepšanā un kā saldinātāju vai aromatizētāju.[2]
Galvenokārt kļavu sīrupu iegūst no trim kļavu sugām: cukura kļavas (Acer saccharum),[3][4] melnās kļavas (Acer nigrum),[3][5] un sarkanās kļavas (Acer rubrum),[3][6] jo to sulā ir augsts cukura saturs — no diviem līdz pieciem procentiem. No tām sarkanajai kļavai ir īsāks sulas ņemšanas laiks, jo tā pumpurojas agrāk nekā cukura un melnās kļavas, kas maina sulas garšu.[7]
Dažreiz arī citas kļavu sugas izmanto kā sulas ieguves avotus kļavu sīrupa ražošanai, tostarp ošlapu kļavas (Acer negundo),[3][8] sudrabkļavas (Acer saccharinum)[3][9] un liellapu kļavas (Acer macrophyllum).[10] ASV dienvidaustrumos kļavu sīrupa ražošanai reizēm izmanto Floridas cukura kļavu (Acer floridanum).[11]
Līdzīgus sīrupus var iegūt arī no valriekstiem, bērziem vai palmām, kā arī citiem avotiem.[12][13][14]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Chapter 13 – Labelling of Maple Products». Canadian Food Inspection Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. decembris. Skatīts: 2011. gada 9. decembris.
- ↑ Amy Christine Brown. Understanding Food: Principles and Preparation. Cengage Learning, June 2010. 441. lpp. ISBN 978-0-538-73498-1.
- 1 2 3 4 5 Grandtner, Miroslav M. Elsevier's Dictionary of Trees. 1: North America. Elsevier Science, 2005. 20–24. lpp. ISBN 9780080460185.
- ↑ «Acer saccharum Marshall – sugar maple». Plants Database. United States Department of Agriculture. Skatīts: 2022. gada 15. septembris.
- ↑ «Acer nigrum Michx. f. – black maple». Plants Database. United States Department of Agriculture. Skatīts: 2022. gada 15. septembris.
- ↑ «Acer rubrum L. – red maple». Plants Database. United States Department of Agriculture. Skatīts: 2022. gada 15. septembris.
- ↑ Randall, Jesse A. «Maple syrup production; Publication F-337A». Iowa State University, February 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. augusts. Skatīts: 2016. gada 21. oktobris.
- ↑ «Acer negundo L. – boxelder». Plants Database. United States Department of Agriculture. Skatīts: 2022. gada 16. septembris.
- ↑ «Acer saccharinum L. – silver maple». Plants Database. United States Department of Agriculture. Skatīts: 2022. gada 18. septembris.
- ↑ Ruth, Robert H; Underwood, J Clyde; Smith, Clark E; Yang, Hoya Y (1972). "Maple sirup production from bigleaf maple". PNW-181 (US Department of Agriculture, Forest Service, Pacific Northwest Forest and Range Experiment Station): 12. Arhivēts no oriģināla 14 June 2006.
- ↑ «Acer barbatum Michx., Florida maple». US Department of Agriculture. 1981. Skatīts: 2020. gada 15. maijs.
- ↑ Leung, Wency. «Why settle for maple when you could have birch syrup?». The Globe and Mail, 2011. gada 7. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. janvāris. Skatīts: 2011. gada 12. decembris.
- ↑ Utilization of tropical foods: trees : compendium on technological and nutritional aspects of processing and utilization of tropical foods, both animal and plant, for purposes of training and field reference. Food and Agriculture Organization of the United Nations. 1989. 5. lpp. ISBN 978-92-5-102776-9.
- ↑ «Tapping Walnut Trees for a Novel and Delicious Syrup.». Cornell University. 2016. Skatīts: 2022. gada 18. septembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kļavu sīrups.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)