Pāriet uz saturu

Kaīss Saīds

Vikipēdijas lapa
Kaīss Saīds
قَيْس سْعَيِّد
Kaīss Saīds 2023. gadā
5. Tunisijas prezidents
Amata sākums
2019. gada 23. oktobris
Priekštecis Mohameds Enasers

Dzimšanas dati 1958. gada 22. februārī (67 gadi)
Valsts karogs: Tunisija Tunisa, Tunisija
Politiskā partija Neatkarīgais
Profesija jurists, pasniedzējs, politiķis

Kaīss Saīds (arābu: قَيْس سْعَيِّد, dzimis 1958. gada 22. februārī) ir Tunisijas jurists, pasniedzējs un politiķis. Kopš 2019. gada Saīds ir Tunisijas 5. prezidents.

Jau kopš 1980. gadiem strādājis kā jurists un pasniedzējs dažādās universitātēs. Saīds piedalījās 2019. gada prezidenta vēlēšanās kā neatkarīgs kandidāts ar sociālai konservatīviem uzskatiem un populistisku pretkorupcijas programmu, kuru atbalstīja partijas visā politiskajā spektrā.[1] Viņš uzvarēja vēlēšanu otrajā kārtā, iegūstot 72,71 % balsu, un tika inaugurēts prezidenta amatā 2019. gada 23. oktobrī.[2]

Prezidentūras laikā Tunisija ir piedzīvojusi demokrātisku regresu, jo viņš apspiedis politisko opozīciju un disidentus Tunisijā.[3][4][5] 2021. gada janvārī valstī sākās protesti, reaģējot uz iespējamu policijas vardarbību, slikto ekonomiku un COVID-19 pandēmiju. 2021. gada 25. jūlijā Saīds atlaida parlamentu un premjerministru Hišemu Mešiši, īstenojot veiksmīgu pašapvērsumu.[6] Kopš tā laika valstī ir notikusi politisko oponentu aresti, kā arī tiesnešu atlaišana.[7]

Saīda pārraudzībā Tunisijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas viņam piešķīra plašākas pilnvaras, kā arī izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas. 2024. gada oktobrī viņš tika atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā uz otro termiņu.[8]

  1. «Tunisie : Kaïs Saïed, un Robespierre en campagne». Le Point.fr (franču). Skatīts: 2025-12-27.
  2. Tarek Amara. «Political outsider Saied sworn in as Tunisia's president». U.S. (en-US). Skatīts: 2025-12-27.
  3. Ian Bremmer. «The Sorry State of Tunisia's Democracy». TIME (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025-07-23. Skatīts: 2025-12-27.
  4. «Tunisia’s Fading Spring: Media Repression Amid Democratic Detours». Middle East Council on Global Affairs (en-US). Skatīts: 2025-12-27.
  5. Sarah E. Yerkes. «How Autocracy Prevailed in Tunisia». Foreign Affairs (en-US), 2024-11-04. ISSN 0015-7120. Skatīts: 2025-12-27.
  6. Sarah E. Yerkes. «The End of the Tunisia Model». Foreign Affairs (en-US), 2022-08-15. ISSN 0015-7120. Skatīts: 2025-12-27.
  7. «Tunisia: Arbitrary Detention Crushes Dissent | Human Rights Watch» (angļu). 2025-04-16. Skatīts: 2025-12-27.
  8. «Kais Saied set to win Tunisia presidential election: Exit poll». Al Jazeera (angļu). Skatīts: 2025-12-27.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]