Kaņepju dižozols
| Kaņepju dižozols | |
|---|---|
 | |
  Kaņepju dižozols | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Jērcēnu pagasts, Valmieras novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°42′5″N 25°39′42″E / 57.70139°N 25.66167°EKoordinātas: 57°42′5″N 25°39′42″E / 57.70139°N 25.66167°E |
| Vispārējā informācija | |
| Vecums | ap 800 gadiem |
| Izmēri | |
| Augstums | 16—17 m |
| Apkārtmērs | 9,2—9,4 m |
Kaņepju dižozols, arī Kaņepju svētozols[1] atrodas Jērcēnu pagastā, Valmieras novadā, Latvijā,[2] 1,2—1,4 km uz ziemeļaustrumiem no Jērcēnu centra,[3] 100 m uz dienvidrietumiem no Kaņepju mājām.[4][5] Ozola stumbra apkārtmērs ir 9,2—9,4 m, tas ir 16—17 m augsts, vainaga projekcija ir 19,5×19 m.[2][3] Šis ir otrs resnākais dižozols gan Latvijā, gan Baltijā.[5] Tiek uzskatīts, ka kokam varētu būt apmēram 800 gadu,[5] tomēr citos avotos tiek minēti 450 gadi.[3]
Pirms vairākiem gadsimtiem, iespējams, 19. gadsimtā,[3] Kaņepju dižozolā ir iespēris zibens, pēc tam tajā izveidojās liels dobums.[2] Koka dobumam ir trīs ieejas — liela sprauga ziemeļos, maza sprauga dienvidos, trešā atvere ir augšā pret debesīm.[4] Tiek uzskatīts, ka šis ir bijis svētozols.[2] Iekļauts Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā kā kulta vieta.[6]
2024. gadā Kaņepju dižozols izvirzīts konkursam par titulu "Eiropas gada koks". Konkurss notiek jau 14. reizi, bet Latvija tajā piedalās trešoreiz.[7]
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaņepju dižozols 2020. gada vasarā
Koka zīme "Kaņepju ozols"
Informatīva zīme pie Kaņepju dižozola
Skudru pūznis dižozolā
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Kaņepju dižozols». Zudusilatvija.lv. Skatīts: 2014. gada 27. maijā.
- 1 2 3 4 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 309. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- 1 2 3 4 Guntis Eniņš. 100 dižākie un svētākie. Rīga : Lauku Avīze, 2008. 208.—209. lpp. ISBN 9789984827155.
- 1 2 «Kaņepju svētozols». Kulturaskarte.lv. Skatīts: 2014. gada 27. maijā.[novecojusi saite]
- 1 2 3 Zigmunds Bekmanis. «Purvu takas – iespēja baudīt vēlo rudeni». LA.lv. Skatīts: 2014. gada 27. maijā.
- ↑ Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts Likumi.lv: Noteikumi. Skatīts: 2024.02.06.
- ↑ Sācies balsojums par Eiropas Gada koku LSM.lv. Skatīts: 2024.02.06.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |