Kaštens Borkgrevinks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaštens Egebergs Borkgrevinks
Carsten Egeberg Borchgrevink
Kaštens Egebergs Borkgrevinks
Personīgā informācija
Dzimis 1864. gada 1. decembrī
Kristiānija, Karogs: Norvēģija Norvēģija
Miris 1934. gada 23. aprīlī (69 gadi)
Oslo, Karogs: Norvēģija Norvēģija

Kaštens Egebergs Borkgrevinks (norvēģu: Carsten Egeberg Borchgrevink; dzimis 1864. gada 1. decembrī, miris 1934. gada 23. aprīlī) bija norvēģu polārpētnieks un dabaszinātnieks. Bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas pārziemoja un veica pētījumus kontinentālajā Antarktīdā. Borkgrevinks, tāpat kā viņa pēcgājēji Roberts Skots, Ernests Šekltons un Roalds Amundsens, tiek uzskatīts par vienu no Antarktikas izpētes heroiskā laikmeta galvenajām personām.

Borkgrevinks jau kopš bērnības aizrāvās ar Antarktikas tematiku. Ieguva biologa izglītību skolā Oslo (Gjertsens skole), bet no 1885. līdz 1888. mācījās Karaliskajā Saksijas Meža akadēmijā Tārantē, Vācijā. Strādāja par pasniedzēju Oslo universitātē. 1888. gadā pārcēlās uz Austrāliju, kur iekārtojās darbā par ģeodēzistu, vēlāk par pasniedzēju koledžā.

1894. gadā Borkgrevinks iekārtojās par matrozi un pētnieku uz norvēģu biznesmeņa Henrika Bulla vaļu medību kuģa Antarctic, ar ko 1895. gada 25. janvārī nonāca Adēra ragā Antarktīdā.[1] Īsas izkāpšanas laikā Borkgrevinks savāca vietējās floras un minerālu paraugus, kā arī veica apkārtnes izpēti, lai nākamo ekspedīciju laikā ierīkotu šeit ziemošanas apmetni.

Tajā pašā gadā Borkgrevinks piedalījās VI Starptautiskajā ģeogrāfiskajā kongresā Londonā, kur sniedza ziņojumu par ekspedīcijas rezultātiem. Viņa ideja par pārziemošanu Antarktīdā guva atbalstu, bet neveicās ar līdzekļu iegūšanu ekspedīcijas finansēšanai. Galu galā par ekspedīcijas finansētāju kļuva britu izdevējs Džordžs Ņūniss (George Newnes), kas par 35 000 sterliņu mārciņu nopirka tiesības uz grāmatu par topošo ekspedīciju.

Borkgrevinka 1899. gadā uzbūvētās ēkas

1898. gada 23. augustā ekspedīcija ar kuģi Southern Cross devās ceļā uz Antarktīdu un 1899. gada 17. februārī sasniedza Adēra ragu. Desmit dienu laikā tika veikta ekspedīcijas aprīkojuma izkraušana un uzbūvētas divas mājiņas ziemotājiem. Apmetne par godu Borkgrevinka mātei tika nosaukta par Ridlijas nometni (Camp Ridley). Ziemošanā piedalījās 10 cilvēku komanda ar 70 suņiem. Ekspedīcijas ziemošana bija slikti organizēta un neveiksmīga. Tās laikā slimības rezultātā mira viens no ekspedīcijas dalībniekiem zoologs Nikolajs Hansens, izcēlās vairāki ugunsgrēki, tika slikti organizēta pētnieciskā un saimnieciskā darbība.[2]

1900. gada 28. janvārī no Jaunzēlandes atgriezās Southern Cross un ekspedīcija tika evakuēta. Borkgrevinks aizkuģoja līdz Rosa šelfa ledāja robežai, kur uzgāja nelielu līci, kas vēlāk tika nosaukts par Vaļu līci. 16. februārī triju cilvēku komanda Borkgrevinka vadībā izkāpa uz ledāja un veica 10 jūdžu pārgājienu dienvidu virzienā, sasniedzot uz to brīdi tālāko dienvidu punktu 78°50'S.[3] Ekspedīcija atgriezās Jaunzēlandē 1. aprīlī.

1902. gadā Borkgrevinks piedalījās ekspedīcijā uz Martiniku vulkāna izvirduma seku novērtēšanai. Vēlāk viņš galvenokārt nodarbojās ar literārām un sporta aktivitātēm. Miris 1934. gada 21. aprīlī Oslo. Borkgrevinka vārdā nosaukts Borkgrevinka krasts Viktorijas Zemē, Borkgrevinka glečers, Borkgrevinka ledus mēle, Borkgrevinka nunataks, Borkgrevinkisens, kā arī zivju suga Pagothenia borchgrevinki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Burton, Robert (2006). Norwegian (Tonsberg) Whaling Expedition 1893–95 in Encyclopedia of the Antarctic, ed. Beau Riffenburgh. Routledge. ISBN 0-415-97024-5
  2. Harrowfield, David. "The Southern Cross Expedition: First Burial on the Continent". University of Canterbury.
  3. Carsten Borchgrevink; south-pole.com