Kadzuo Sakamaki
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Kadzuo Sakamaki (japāņu: 酒巻和男; dzimis 1918. gada 8. novembrī; miris 1999. gada 29. novembrī) bija japāņu jūras spēku virsnieks, kurš kļuva par pirmo Otrā pasaules kara karagūstekni, ko sagūstīja ASV spēki.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Uzbrukums Pērlhārborai
[labot | labot pirmkodu]
Sakamaki bija viens no desmit jūrniekiem (pieci virsnieki un pieci apakšvirsnieki), kas brīvprātīgi pieteicās uzbrukt Pērlhārborai minizemūdenēs 1941. gada 7. decembrī. Deviņi no šiem desmit brīvprātīgajiem gāja bojā, un Sakamaki tika sagūstīts. Saskaņā ar citiem avotiem, papildus Sakamaki izdzīvoja arī vēl viens jūrnieks Nakadzava, kura zemūdene tika nogremdēta kanālā. Pēc kara viņš palika Amerikas Savienotajās Valstīs un viņam piederēja restorāns Bostonā. Viņš tika vēlāk uzaicināts uz Pērlhārboru, kad viņa zemūdeni izcēla amerikāņu glābēji.
Salauzta kompasa dēļ viņa zemūdene uzskrēja uz rifiem un tika bojāti arī apakšējie torpēdu aparāti un stūres. Apkalpei izdevās atbrīvot zemūdeni, bet pēc kāda laika no baterijām sāka noplūst toksisks hlors. Sakamaki nolēma uztriekt zemūdeni uz sēkļa, lai to pēc tam uzspridzinātu. Viņš aizdedzināja sprāgstvielas degli un ielēca jūrā. Saindēšanās ar gāzi atstāja Sakamaki bezsamaņā, un viņš tika izskalots krastā, kur viņu notvēra amerikāņu patruļa. Tā Sakamaki netīšām kļuva par pirmo japāņu karagūstekni. Viņa zemūdene tika sagūstīta neskarta (lādiņš neuzspridzinājās ūdens iekļūšanas dēļ) un nogādāta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, uz Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēku Nacionālo muzeju Frederiksburgā, Teksasā.
Dzīve pēc kara
[labot | labot pirmkodu]Atlikušo kara daļu Sakamaki pavadīja karagūstekņu nometnēs kontinentālajā ASV daļā. Pēc kara viņš tika repatriēts uz Japānu. Līdz tam laikam viņš bija kļuvis par pārliecinātu pacifistu.[1] Sakamaki Japānā tika uzņemts ļoti vēsi. Viņš uzrakstīja memuārus "Pirmais karagūsteknis" (The First Prisoner of War), kas tika publicēti 1949. gadā Japānā un tajā pašā gadā Amerikas Savienotajās Valstīs ar nosaukumu "Es uzbruku Pērlhārborai" (I Attacked Pearl Harbor), pēc kā viņš atteicās vairāk runāt par karu.
Pēc kara Sakamaki strādāja Toyota Motor Corporation korporācijā, 1969. gadā kļūstot par tās Brazīlijas meitasuzņēmuma prezidentu. 1983. gadā viņš atgriezās Japānā un strādāja Toyota uzņēmumā līdz aiziešanai pensijā 1987. gadā. Pārējo mūža daļu viņš pavadīja Japānā līdz savai nāvei 1999. gadā 81 gada vecumā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Burlingame, Burl (May 11, 2002). "World War II's first Japanese prisoner shunned the spotlight." Honolulu Star-Bulletin.
Publikācijas
[labot | labot pirmkodu]- Four Years as a Prisoner-of-War, No. 1 (Japan). Published in the United States as I Attacked Pearl Harbor.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- James Dorsey. «Literary Tropes, Rhetorical Looping, and the Nine Gods of War: 'Fascist Proclivities' Made Real». In Alan Tansman. The Culture of Japanese Fascism. Duke University Press, 2010. gada 1. jūlijs. 409–431. lpp. ISBN 978-0-8223-9070-1.
- Ulrich Straus. The Anguish of Surrender: Japanese POWs of World War II. University of Washington Press, 2011. gada 1. oktobris. 8–16. lpp. ISBN 978-0-295-80255-8. Sakamaki's experience as a prisoner of war are detailed in the first chapter "Prisoner Number One".
- Takuma Melber. «The Lone POW of Pearl Harbor». The Wall Street Journal, 2021. gada 4. decembris.
- Chieko Tsuneoka. «Japan Hid Its Pearl Harbor POW. He Survived and Left a Tale of Resilience.». The Wall Street Journal, 2021. gada 7. decembris.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kadzuo Sakamaki.
- USS Helm, Report of Pearl Harbor Attack
|