Pāriet uz saturu

Kailmutes

Vikipēdijas lapa
Kailmutes
Gymnolaemata Allman, 1856
Kailmute Reteporella grimaldii
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
NodalījumsBilaterāļi (Bilateria)
ApakšnodalījumsPirmmutnieki (Protostomia)
VirstipsSpirālveidīgie (Lophotrochozoa)
TipsSūneņi (Bryozoa)
KlaseKailmutes (Gymnolaemata)
Iedalījums
Kailmutes Vikikrātuvē

Kailmutes (Gymnolaemata) ir bezmugurkaulnieku sūneņu tipa klase, kas ir pati lielākā klase šajā tipā un aptver ap 650 mūsdienu sugu. Šo klasi 1856. gadā izveidoja īru biologs Džordžs Džeims Olmens. Kailmutes ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, aļģēm, bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie zivīm). Šīs klases fosilijas ir zināmas no ordovika līdz mūsdienām.

Šie pārsvarā jūras sūneņi ir ar apaļu lofoforu un mutes atveri bez epistoma. Kolonijas veido dažādas formas. To zooīdi ir cilindriskas vai saplacinātas formas, un cits no cita šķirti ar nodalījumu (cistīdu) sieniņām, kas var būt pārkaļķotas (heilostomāti) vai recekļainas (ktenostomāti). Dažkārt tiem var būt rudimentārs celomodukts caurulītes vai dorsālas poras veidā.[1] Lofofors tiek izstumts ārā ar muskuļu palīdzību, kas stumj frontālo sienu.

Kailmutu klasē ir 2 kārtas, 13 apakškārtas un 1 tajās neietilpstoša virsdzimta:[2]

  • klase: Gymnolaemata Allman, 1856
  1. V. Dogels. Bezmugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1986, 465. lpp.
  2. World Register of Marine Species