Kalanhojas

From Vikipēdija
Jump to navigation Jump to search
Kalanhojas
Kalanchoe daigremontiana
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAkmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
DzimtaBiezlapju dzimta (Crassulaceae)
ĢintsKalanhoja (Kalanchoe)
Kalanhojas Vikikrātuvē

Kalanhoja (Kalanchoe) ir biezlapju dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 125-200[1] augu sugu. Dabā tās ir galvenokārt sastopamas Madagaskarā un Āfrikas tropiskajos reģionos, taču arī bieži tiek audzētas kā telpaugi, kā arī izmantošanai tradicionālajā vai tautas medicīnā. Kalanhoja bija viens no pirmajiem augiem, kas tika nosūtīts kosmosā - uz padomju kosmosa staciju Salyut 1 (1971. gadā).

Morfoloģija[edit | edit source]

Lielākā daļa kalanhoju ir krūmi vai daudzgadīgi zālaugi, kaut gan dažas sugas ir viengadīgas vai divgadīgas. Parasti šīs ģints pārstāvji var maksimāli sasniegt 1 metra augstumu; vislielākos izmērus var sasniegt suga Behāras kalanhoja, kas var sasniegt pat 6 metru augstumu. Kalanhojām parasti ir taisns, bet dažām arī nedaudz klājenisks, sulīgs stublājs. Kalanhoju lapas pārsvarā ir biezas un sulīgas, lai uzkrātu ūdens rezerves, un saknes ir īsas, zarotas,[1] tādēļ lielāko daļu kalanhoju sugu uzskata par sukulentiem. Dažām kalanhoju sugām (piemēram, tūbainajai kalanhojai) lapas ir klātas ar maziem matiņiem.

Pavairošana[edit | edit source]

Kalanhojas var pavairot ar vairākiem paņēmieniem[1]:

  1. veģetatīvi, izmantojot lapas un augu zariņus - kalanhojas lapas vai zari tiek novietoti uz augsnes un pēc laika nogrieztajam auga fragmentam sāks augt saknes;
  2. ar sēklām, kas veidojas no augu ziediem, ja tie tika apputeksnēti;
  3. vai ar sīkiem augiem "bērniņiem", kas dažām kalanhoju šķirnēm (piemēram, degremona kalanhoja) izaug uz lapu malām, nokrīt un iesakņojas augsnē.

Atsauces[edit | edit source]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daiga Zālīte. Kalanhoja. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 978-9984-40-404-2.