Kalifornija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kalifornija
California
—  Štats  —
Flag of Kalifornija
Karogs
Official seal of Kalifornija
Zīmogs
Neformālais nosaukums: The Golden State
Devīze: Eureka[1]
Kalifornijas atrašanās vieta ASVKalifornijas atrašanās vieta ASV
Administratīvais centrs Sakramento
Lielākā pilsēta Losandželosa
Oficiālā valoda Angļu
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Iestāšanās ASV 1850. gada 9. septembris (31.)
Administrācija
 - Gubernators Džerijs Brauns (D)
 - Ģenerālgubernators Gevins Ņūsons (D)[2]
Platība 
 - Kopējā 423 970 km²
Augstākais punkts 4 418 m
Zemākais punkts -86 m
Iedzīvotāji (2010)
 - Kopā 37 253 956
 - Blīvums 88/km²
 - Rasu sastāvs baltie — 60,9%
melnie — 6,1%
Āzijas ieceļotāji — 12,4%
 - Reliģijas protestanti — 44%
katoļi — 32%
nereliģiozi — 14%
Mājaslapa: ca.gov
Kalifornija Vikikrātuvē

Kalifornija (angļu: California) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē. Štats tiek saukts par "Zelta štatu"[3], tas ir visapdzīvotākais štats visā ASV,[4] Kalifornija ir trešais lielākas štats pēc platības pēc Aļaskas un Teksasas. Kalifornijas piecas lielākās pilsētas ir Losandželosa, Sandjego, Sanhosē, Sanfrancisko un Frenzo. Kalifornijas administratīvais centrs ir Sakramento. Kalifornija robežojas ar Arizonas, Nevadas un Oregonas štatiem, Meksiku un Kluso okeānu.

Kalifornija stiepjas no Klusā okeāna piekrastes līdz Sierra Nevada kalniem austrumos. Kalifornijas centrs ir nosprausts Centrālajā ielejā, kas ir nozīmīgs lauksaimniecības rajons. Kalifornijā atrodas gan augstākais (Vitni kalns), gan zemākais (Nāves ieleja) punkts visā ASV. Pēc Floridas Kalifornija ierindojas otrajā vietā garākās jūras piekrastes ziņā, kas ir aptuveni 1352 kilometrus gara. Tā kā Kalifornija atrodas uz seismiski aktīvas plātes, bieža parādība šeit ir zemestrīces. Gada laikā tiek fiksētas aptuveni 37 zemestrīces.

Vārds "Kalifornija" senāk apzīmēja lielu Ziemeļamerikas daļu, kuru pārvaldīja Spānija. Šo teritoriju kolonizēja Spānijas impērija, kā daļu no Jaunās Spānijas. 1821. gadā Meksika ieguva neatkarību un Kalifornija kļuva par Meksikas sastāvdaļu. Līdz ar Meksikāņu—Amerikāņu kara sākumu 1846. gadā, neliela daļa amerikāņu ieceļotāju Sonomā pasludināja neatkarīgu Kalifornijas republiku. Lai gan tās eksistence nebija ilga sacelšanās dalībnieku karogs kļuva par mūsdienu Kalifornijas karoga priekšteci.

Kalifornijas zelta drudža sākums 1848. gadā noveda pie dramatiskām sociālajām un demogrāfiskajām pārmaiņām, kad no Amerikas Savienotajām Valstīm pieplūda liels imigrantu skaits un arī notika liels ekonomikas uzplaukums. 20. gadsimtā Losandželosa kļuva par Amerikas izklaides industrijas centru un par lielu tūrisma vietu. 20. gadsimta beigās bija vērojams straujš tehnoloģiju un informācijas sektora uzplaukums. Ja Kalifornija būtu atsevišķa valsts, tā būtu astotā lielākā valsts ekonomikas jomā[5] un 35. lielākā pēc iedzīvotāju skaita.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Kalifornija oriģināli atsaucās uz visu reģionu, kas šobrīd ir Amerikas Savienoto Valstu štats, Kalifornija, plus visa vai daļa no Nevadas, Jūtas, Arizonas un Vaiomingas.

Vārds Kalifornija, visvairāk ticams ir radies no iedomātas paradīzes, kurā valdījusi princese Kalafija un kuru apdzīvojušas melnās amazones. Stāts par Kalafiju ir atrodams spāņu piedzīvojumu rakstnieka Garsi Rodrigesa de Montalvo 1510. gadā izdotajā romānā Esplandiana piedzīvojumi (Las sergas de Esplandián). Pēc Montalvo rakstītā Princeses Kalafijas valstība bija tāla, ar zeltu bagāta zeme, kuru apdzīvoja grifini un citi savādi radījumi.

Vārds "Kalifornija" ir 5. vecākais eiropiešu izcelsmes vietas nosaukums ASV.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornija robežojas ar Kluso okeānu rietumos, Oregonu ziemeļos, Nevadu un Arizonu austrumos, un Meksiku dienvidos. Ar platību 414,000 km2, Kalifornija ir trešais lielākais štats Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Aļaskas un Teksasas[6]. Ja Kalifornija būtu valsts, tā būtu 59. lielākā valsts pasaulē.

Štata vidū atrodas Kalifornijas Centrālā ieleja. Centrālā ieleja ir pati nozīmīgākā Kalifornijas lauksaimniecības vieta un te tiek audzētas aptuveni viena trešdaļa no visiem pārtikas kultūraugiem.[7][8]

Kalifornijas topogrāfiskā karte

Sakramento-Sanjoanas upes delta ir nozīmīga ūdens piegādes vieta visam štatam. Ūdens tiek sūknēts pa milzīgu kanālu tīklu tieši no deltas, kas ir gandrīz tikpat garš kā viss štats. Šis ūdens dod dzeramo ūdeni gandrīz 23 miljoniem iedzīvotāju, gandrīz divas trešdaļas no visiem štata iedzīvotājiem un nodrošina ūdeni zemniekiem.

Aptuveni 45 procenti no visas štata teritorijas klāj meži. Kalifornijā ir vislielākās mežu platības no visiem štatiem izņemot Aļasku. Daudzi no kokiem Kalifornijas mežos ir vecākie pasaulē. Viens no kokiem ir pat 4,700 gadus vecs[9].

Dienvidos ir liels sālsezers, Saltona jūra. Kalifornijas dienvidu daļā atrodas Mohaves tuksnesis, uz ziemeļaustrumiem no tā atrodas Nāves ieleja, kur ir zemākais un karstākais punkts Ziemeļamerikā. Attālums starp zemāko punktu un augstāko ir 322 kilometri. Kopumā pārsvarā visa dienvidaustrumu daļa ir neauglīga, tuksnešaina, ar ļoti augstām temperatūrām vasarās. Dienvidaustrumu robeža ar Arizonu iet pa Kolorado upi, no kuras štata dienvidu daļa iegūst pusi no sava dzeramā ūdens.

Kalifornijas piekrastē izvietojušās nozīmīgākās štata metropoles- Losandželosa, Sanfrancisko un Sandjego.

Tā kā Kalifornija atrodas Uguns aplī, Kalifornija bieži piemeklē cunami, plūdiem, sausumam, vējiem, meža ugunsgrēkiem un zemes nogruvumiem uz stāvām nogāzēm. Bieža parādība šeit ir zemestrīces, ir arī daži vulkāni.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornijas klimats svārstās no subtropu klimata joslas līdz arktiskajai klimata joslai (kalnos).

Lielākajā daļā štata ir mērenā klimata josla, ar vēsām, lietainām ziemām un sausām vasarām. Vasarā parasti pie piekrastes veidojas migla. Tālāk iekšienē ir aukstākas ziemas un karstākas vasaras.

Ziemeļu daļā gadā vidēji nolīst vairāk nekā dienvidu daļā. Kalifornijas klimatu iespaido arī tās kalni; dažas lietainākās vietas štatā ir kalņu nogāžu rietumu pusē. Ziemeļrietumu Kalifornija atrodas mērenajā klimata joslā. Kalnos, piemēram, Sjerranevadā ir sniegs (vistālāk uz dienvidiem).

Kalifornijas kalnu austrumu pusē ir izveidojusies lietus ēna, kas veicina tuksnešu veidošanos. Augstākos tuksnešos parasti ir karstas vasaras un aukstas ziemas, kamēr zemākos tuksnešos ir karstas vasaras un ne pārāk aukstas ziemas. Nāves ieleja, tuksnesis zem jūras līmeņa, tiek uzskatīts par karstāko vietu Ziemeļamerikā; augstākā temperatūra tika fiksēta 1913. gada 10. jūlijā, tie bija 57 °C.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornija ir viena no visbagātākajām un daudzveidīgākajām Zemes daļām, kas sevī ietver arī dažas no visapdraudētākajām ekoloģiskajām kopienām.

Kalifornijā daudzas endēmas sugas ietver relikviju sugas, kuras ir izmirušas citur, kā piemēram, Catalina Ironwood (Lyonothamnus floribundus). Dažas citas sugas laika gaitā ir pielāgojušas, kā arī daudzām sugām ir kopīgi priekšteči, kas ļauj tām izdzīvot, piemēram, Kalifornijas ceriņš. Daudzas no sugām kļūst apdraudētas dēļ urbanizācijas, mežu izciršanas, noganīšanas un eksotisku sugu ieviešanas, kas traucē viņu dabīgajai videi.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornija savā faunā ietver daudz zīmīgu lietu: lielākos kokus, garākos kokus un vecākos kokus. Kalifornijas galvenie augi ir daudzgadīgie augi. Pēc kontakta ar Eiropu šīs sugas vairumā nomainīja invazīvās sugas un vasarās Kalifornijas kalni kļūst zelta-brūnā krāsā.

Tāpēc, ka Kalifornijai ir vismainīgākais klimats, štatam ir sešas dzīvības zonas, kuras ir – zemā Sonora (tuksnesis), augstā Sonora (pakalnes), mainīgā (piekrastes zonas) un Kanādiešu, Hudsonu un Arktiskā zona, kuras ir štata augstākajās vietās.

Augu dzīvība sausākajās vietās zemajā Sonorā svārstās no dažādu veidu kaktusiem, papardēm. Džošuā koks ir atrodams Mohaves tuksnesī. Ielejas ozols ir sastopams Centrālajā ielejā. Augšējā Sonoras zona sevī ietver mazos krūmus, panīkušus kokus un zālaugus.

Pārmaiņas zonas ietver vairumā Kalifornijas mežus ar sarkankokiem un „lielajiem kokiem”, kopā ar visilgāk dzīvojošajām lietām uz zemes (daži saka, ka jau dzīvo 4,000 gadus). Zīlīte, aromātiskie mūžzaļie koki, cukur priede, mūžzaļie krūmi, kļavas. Savvaļas puķes ir dažāda veida mariposas tulpes, tulpes, tīģera un leoparda lilijas.

Kanādiešu zonas lielais augstums ļauj dzīvot daudziem augiem, piemēram, sarkanajai eglei. Tieši zem koku līnijas Hudsona zonā aug priedes, lapsastes un sudraba priedes. Aptuveni 3,200 metru augstumā sākas Arktiskā zona, kurā aug vairums savvaļas puķu, ieskaitot Sierra prīmula, dzeltenie ozoliņi, Alpu gundega un Alpu zvaigzne.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms eiropiešu ierašanās Kalifornijas mūsdienu teritoriju apdzīvoja dažādu tautību indiāņu grupas. Pirmais eiropietis, kurš 1542. gadā izpētīja Kalifornijas piekrasti, bija spānis Huans Rodrigess Kabriljo (Juan Rodríguez Cabrillo). 1579. gadā piekrasti apceļoja anglis Frensiss Dreiks (Francis Drake). 1602. gadā Sebastians Biskaino (Sebastián Vizcaíno) Kalifornijas piekrasti iezīmēja kartē un tā kļuva par spāņu Jaunspānijas vicekaralistes (Virreinato de Nueva España) daļu.

Spāņu misionāri mūsdienu štata piekrastē ierīkoja apmēram divdesmit misijas un pilsētiņas, kuras kļuva pazīstamas kā Augškalifornija (Alta California). Pirmo misiju 1769. gadā ierīkoja mūsdienu Sandjego. Pēc Meksikas neatkarības kara (1810 - 1821), Kalifornija iekļāvās Meksikas sastāvā. Sākot no 19. gadsimta 20. gadiem, teritorijā sāka ierasties pārceļotāji no austrumiem, bet piekrastē savus atbalsta punktus ierīkoja Krievija (galvenais krievu atbalsta punkts šeit bija mūsdienu Fortrosa (Fort Ross)).

1846. gadā, sākoties Meksikas — ASV karam, Kalifornijā 14. jūnijā nodibinājās Kalifornijas republika, tomēr 9. jūlijā ASV komodors Džons Slouts (John D. Sloat) iebruka Sanfrancisko līcī un proklamēja Kalifornijas piederību ASV. Kara gaitā Dienvidkalifornijā notika karadarbība. Pamatojoties uz Gvadelupes Igalgo līgumu (Treaty of Guadalupe Hidalgo), kas izbeidza karu, Augškalifornija nokļuva ASV sastāvā, bet Kalifornijas dienviddaļa (mūsdienu Baha Kalifornijas štats) palika Meksikas sastāvā.

Tiek lēsts, ka 1848. gada sākumā Kalifornijā dzīvoja apmēram 15 000 cilvēku, neieskaitot pamatiedzīvotājus, tomēr šajā pašā gadā teritorijā tika atklāts zelts, un sākās Kalifornijas zelta drudzis, kurš neskaitāmas reizes palielināja iedzīvotāju skaitu. Iedzīvotāju pieaugums novērojams līdz pat mūsdienām, kad Kalifornija ir ASV štats ar vislielāko iedzīvotāju skaitu un pasaules moderno tehnoloģiju un izklaides industrijas galvenais centrs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Government Code Section 420-429.8». State of California Legislative Council. Skatīts: 2009. gada 24. decembris.
  2. John Coté. «Lt. Gov.-elect Gavin Newsom to be sworn in by Jan. 10». SFGate.com (Hearst Newspapers), 2010. gada 31. decembris. Skatīts: 2010. gada 3. janvāris.
  3. Anita Bormane. «Zelta neprāta vējš pār Kaliforniju». Latvijas Avīze (latviski). Skatīts: 2013. gada 11. februārī.
  4. «Table 1. Annual Estimates of the Population for the United States, Regions, States, and Puerto Rico: April 1, 2000 to July 1, 2009» (CSV). U.S. Census Bureau. 2009. gada 22. decembris. Skatīts: 2009. gada 24. decembris.
  5. "Calif. retains economy that would be 8th largest", "Businessweek", 2010. gada 2. decembris
  6. «2000 Census of Population and Housing» (PDF). US Census Bureau. April 2004. 29. lpp. Skatīts: 2009. gada 25. decembris.
  7. Alice Friedemann. «Lessons for California and the U.S. from movie "How Cuba survived Peak Oil"». Culture Change. Skatīts: 2007. gada 30. jūnijs.
  8. «California's Water Woes Threaten the Entire Country's Food Supply». alternet.org. 2009-06-09. Skatīts: 2010-10-05.
  9. Susanna Laaksonen-Craig, George Goldman, William McKillop. Forestry, Forest Products, and Forest Products Consumption in California (PDF). Davis, California : University of California – Division of Agriculture and Natural Resources, 2003. 1. lpp. ISBN 978-1-60107-248-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]