Kalmar (uzņēmums)

Šis raksts ir par uzņēmumu. Par pilsētu skatīt rakstu Kalmara.

Kalmar Oyj
Tips	Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma	mašīnbūve
Priekštecis	Cargotec
Dibināts	2024. gads
Galvenais birojs	Helsinki, Somija
Produkti	kravu celšanas un transportēšanas iekārtas
Darbinieki	> 5000 (2024. gadā)
Tīmekļa vietne	kalmarglobal.com

Kalmar Oyj ir Somijas uzņēmums, kas darbojas kravu apstrādes mobilo iekārtu nozarē. Uzņēmums ir dibināts 2024. gadā, atdalot to no Cargotec.

Kalmar piedāvā smago materiālu pārkraušanas iekārtas un risinājumus ostām un termināļiem, izplatīšanas centriem, apstrādes rūpniecībai un smagajai loģistikai: termināļu vilcējus, sasniedzamos iekrāvējus, dakšas iekrāvējus, tukšo konteineru iekrāvējus, statņveida pārvadātājus un citu kraušanas aprīkojumu. Uzņēmums piedāvā arī rezerves daļas un apkopes pakalpojumus, kā arī automatizācijas un robotikas risinājumus, kas atvieglo pārkraušanu.

Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Helsinkos, un tam ir inovāciju centri Tamperē, Somijā un Jenbi, Zviedrijā. Ražotnes ir izvietotas Polijā, Ķīnā, Malaizijā un ASV. Uzņēmumam ir pārdošanas un apkalpošanas punkti vairāk nekā 30 valstīs daudzās vietās.

Kalmar Oyj akcijas tiek kotētas biržā Nasdaq Helsinki. Lielākie akciju turētāji (2025. gada janvārī): Wipunen varainhallinta Oy (14,21 %), Mariatorp Oy (12,34 %), Pivosto Oy (10,79 %), Varma pensiju fonds (3,43 %), KONE Foundation (3,01 %).

Vēsture

Valmet Somijā

Viena no Kalmar vēstures līnijām aizsākās 1940. gados, kad Hermelē Tamperē, Somijā, tika uzbūvēts pirmais rūpnieciskai lietošanai paredzētais statņveida pārvadātājs. 1946. gadā tika apvienotas Somijas valsts ieroču rūpnīcas, to skaitā arī Tamperes ražotne, izveidojot uzņēmumu Valtion Metallitehtaat, ko 1951. gadā pārdēvēja par Valmet. Kā daļu no kara reparācijām, ko Somija 1950. gados maksāja Padomju Savienībai, Valmet Hermeles rūpnīca saņēma pasūtījumu 500 kokvedējiem, kas bija agrīns priekštecis konteineru statņveida pārvadātājiem.

Līdz 1970. gadiem konteineru pārvadājumi bija sākuši mainīt pasaules loģistikas nozari. 1976. gadā Valmet ieviesa savus pirmos konteineru pārvadāšanas platformas prototipus.

Kalmar Zviedrijā

Dakšas iekrāvēju pirmsākumi meklējami Zviedrijas Smolandes reģionā, kur 1949. gadā nelielā darbnīcā Jenbi komūnas Lidholtas pilsētā tika uzbūvēts pirmais vietējās kokzāģētavas vajadzībām paredzētais iekrāvējs. 1952. gadā uzņēmums Lidhults Mekaniska Verkstad (LMV) uzsāka iekrāvēju sērijveida ražošanu, un vēlāk tas paplašināja savu piedāvājumu ostu vajadzībām, ieviešot patentētu risinājumu, kas ļāva aprīkot iekrāvējus ar sešiem riteņiem uz katras ass, nevis četriem.

1974. gadā uzņēmumu Lidhults Mekaniska Verkstad iegādājās valstij piederošais uzņēmums Kalmar Verkstad AB, kas gadu vēlāk iegādājās kravas mašīnu ražotāju Ljungbytruck (arī Jenbi komūnā). 1977. gadā Kalmar Verkstad tos apvienoja meitasuzņēmumā Kalmar Last Maskin Verkstad AB (Kalmar LMV). Tas spēja līdzvērtīgi konkurēt ar vadošajiem ASV ražotājiem.

1980. gadā Kalmar izlaida pirmo elektrisko iekrāvēju. 1980. gados Kalmar LMV piedzīvoja nepārtrauktu izaugsmi starptautiskajos tirgos, un līdz desmitgades vidum tas pārdeva un apkalpoja klientus vairāk nekā 50 valstīs. 1985. gadā Kalmar pabeidza pirmā sniedzamības iekrāvēja (ar izbīdāmu strēli) prototipa izgatavošanu, un nākamajā gadā sākās tā komerciālas piegādes. 1990. gadā Zviedrijas uzņēmums ABB iegādājās Kalmar Verkstad un izveidoja meitas uzņēmumu Kalmar Industries AB, kas nodarbojās ar autoiekrāvēju ražošanu. Šī uzņēmuma akcijas no 1994. līdz 2000. gadam kotēja Stokholmas Fondu biržā.

Ottawa Trucks ASV

Termināļu vilcēju līnijas pirmsākumi rodami ASV Kanzasas štata Otavas pilsētā, kur 1958. gadā uzņēmums Ottawa Steel ieviesa pasaulē pirmo termināļu vilcēju, kas paredzēts piekabju pārvietošanai ostās, termināļos, noliktavās un izplatīšanas vietās. Vēlāk Ottawa Steel automašīnu biznesu (tai skaitā termināļu vilcējus) reorganizēja uzņēmumā Ottawa Trucks.

Sisu Somijā

1969. gadā uzņēmumā Suomen Autoteollisuus (tagad Sisu Auto) tika izgatavoti pirmie termināļu vilcēju prototipi, un ražošana notika Hemēnlinnā. 1970. gadā uzņēmums izstrādāja uzlabotu modeli, kam nozīmīga iezīme bija patentētā seglu iekārtas sakabes sistēma, kas nodrošināja ātru un elastīgu sakabināšanu.

1987. gadā Sisu Auto izveidoja termināļu vilcēju rūpnīcu ASV Teksasas štata Vaitokā. Vilcēji sākumā tika marķēti ar zīmolu Sisu, vēlāk Sisu-Magnum un beigās tikai Magnum. Vaitokas rūpnīcu slēdza 2005. gadā, un Magnum vilcēju ražošanu turpināja citās ražotnēs. 1989. gadā termināļu vilcēju biznesu atdalīja struktūrvienībā Sisu Terminal Systems. 1993. gadā Sisu-Auto iegādājās ASV termināļu vilcēju ražotāju Ottawa Trucks, kas bija tā galvenais konkurents Ziemeļamerikas tirgū. 1994. gada 1. maijā Sisu-Auto tika pievienotas Valmet transporta aprīkojuma, meža mašīnu un traktoru ražotnes. Sisu reorganizēja savu grupas struktūru, un Sisu Terminal Systems tika par pārveidots par kapitālsabiedrību; termināļu vilcēju ražošana no Hemēnlinnas pārcēla uz Valmet ražotni Tamperē.

Partek, Kone

1997. gadā Somijas daudznozaru uzņēmums Partek ieguva Oy Sisu Ab vairākuma kapitāldaļu, kā arī iegādājās Kalmar Industries AB akciju kontrolpaketi (2000. gadā kļuva par pilntiesīgu tā īpašnieku). Kalmar tika integrēts ar citām Partek kravu celšanas iekārtu ražošanas operācijām (Sisu Terminal Systems, Ottawa Trucks).

2000. gadā Partek iegādājās Zviedrijas konteineru sprīderu ražotāju Bromma Tas bija dibināts 1965. gadā, un izgudroja teleskopisko sprīderu, kas ļauj termināļiem pieņemt dažāda izmēra konteinerus, nemainot sprīderu katrai pacelšanai.

2001. gadā Kalmar Industries iegādājās Nīderlandes kuģa — kuģa celtņu un iekrāvēju ražotāju Nelcon, kā arī apkopes uzņēmumu Groot-Hensen. Šīs iegādes sniedza Kalmar lielu pieredzi smago celtņu biznesā, kas galu galā veicināja uzņēmuma termināļu automatizācijas risinājumu attīstību.

2002. gadā Somijas liftu ražotājs Kone iegādājās Partek.

Cargotec

2005. gadā tika Kone tika reorganizēts, kravu iekraušanas biznesu (Kalmar Industries, Hiab un MacGREGOR) atdalot jaunā uzņēmumā Cargotec. 2005. gadā Kalmar izveidoja ražotni Ķīnas Šanhajā.

2010. gadā Cargotec atvēra montāžas rūpnīcu Polijas Stargardā. Tur 2013. gadā no Zviedrijas Lidhultas tika pārcelta iekrāvēju, reachstackeru un tukšo konteineru iekrāvēju ražošana, un drīz pēc tam arī autoiekrāvēju ražošana. 2018. gadā tika slēgta ražošana Lidhultā.

2011. gadā Cargotec iegādājās ASV bāzēto termināļu operētājsistēmu nodrošinātāju Navis, kas līdz 2021. gadam bija Kalmar daļa.

2020. gadā Cargotec un Somijas celšanas iekārtu uzņēmums Konecranes parakstīja līgumu par abu sabiedrību apvienošanos. Darījumu atļāva Ķīna un Eiropas Komisija, tomēr 2022. gada 29. martā Lielbritānijas konkurences aģentūra to bloķēja, jo apvienošanās būtu izraisījusi mazāku konkurenci Apvienotajā Karalistē. Nākamajā dienā pēc apvienošanās atcelšanas Cargotec paziņoja par detalizētu stratēģiju, kuras centrā ir koncentrēšanās uz ilgtspējīgu un rentablu izaugsmi tās rentablajā pamatbiznesā Kalmar un Hiab. 2022. gadā Kalmar nolēma izstāties no smago celtņu biznesa un nodot ar smagajiem celtņiem saistītos intelektuālos īpašumus un aktīvus uzņēmumam Rainbow Industries Co. Ltd., turpmāk koncentrējoties uz mobilajiem kravu risinājumiem.

2023. gada 27. aprīlī Cargotec padome nolēma izpētīt un uzsākt procesu, lai potenciāli atdalītu pamatdarbību Kalmar un Hiab divos atsevišķos uzņēmumos. 2024. gada 30. maijā Cargotec akcionāru kopsapulcē tika pieņemts lēmums par Cargotec daļēju sadalīšanu saskaņā ar sadalīšanas plānu.

Atsevišķs uzņēmums

2024. gada 30. jūnijā tika pabeigta Kalmar Oyj atdalīšana, un 1. jūlijā tā akcijas tika iekļautas Nasdaq Helsinki biržas galvenajā sarakstā.

Attēlu galerija

• 
  Kalmar dakšas iekrāvējs krauj ASV kosmiskās nozares uzņēmuma SpaceX konteinerus
• 
  Kalmar sniedzmības konteineru iekrāvējs
• 
  Kalmar Ottawa termināla vilcējs
• 
  Kalmar termināla vilcējs no kuģa izkrauj militāro kravu
• 
  Kalmar statņveida pārvadātāji

Ārējās saites

• Kalmar globālā vietne