Kalnu ķeģis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kalnu ķeģis
Linaria flavirostris (Linnaeus, 1758)
Kalnu ķeģa mātīte
Kalnu ķeģa mātīte
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Ģints Kaņepīši (Linaria)
Suga Kalnu ķeģis (L. flavirostris)
Sinonīmi
  • Carduelis flavirostris

Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).[1] Ligzdo divās nošķirtās populācijās ziemeļrietumu Eiropā un Āzijas centrālajā daļā. Astoņas pasugas, Latvijā sastopama nominālā pasuga L. f. flavirostris.[2]

Vēl nesenā pagātnē kalnu ķeģis tika klasificēts dadzīšu ģintī (Carduelis), bet 2013. gada oktobrī saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem no dadzīšu ģints ir izdalīta jauna ģints - kaņepīši (Linaria).[3][4]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemas laikā kalnu ķeģim ir dzeltens knābis
Kalnu ķeģa olas

Kalnu ķeģis pēc izskata ir necils, nevienmērīgi brūni krāsots putns kaņepīša lielumā. Tā ķermeņa garums ir 12 - 14 cm, svars 14 - 18 g.[5] Tā atšķiršana no citiem žubīšu dzimtas un it īpaši savas ģints putniem nepieredzējušam putnu vērotājam var sagādāt grūtības. Rudenī un ziemā, kad kalnu ķeģi var novērot Latvijā, tam ir raksturīgs spilgti dzeltens knābis. Toties vasarā knābis ir pelēks. Vasarā kalnu ķeģa tēviņam sārtais ķermeņa apspalvojuma tonis kļūst košāks.[6]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnu ķeģis ligzdo uz zemes vai klintīs. Reizēm ligzda tiek ievīta krūmā. Ligzda tiek būvēta no dažādiem augiem un oderēta ar saknītēm, spalvām un matiem. Dējumā ir 5-6 olas, kuras perē tikai mātīte 12-13 dienas. Kalnu ķeģa mazuļi aug ātri, pēc 15 dienām jaunie putni pamet ligzdu.[5] Kalnu ķeģis pārtiek no dažādām pļavas augu sēkliņām, kuras tas uzlasa no zemes.[7] Tas arī savus bērnus baro ar sēklām. Dabīgo un bišu pļavu platību samazināšanās ir viens no galvenajiem kalnu ķeģa apdraudējumiem. Līdzīgi kā citi žubīšu dzimtas putni tie barojas baros, un baram ir raksturīgs ciešs, saskaņots viļņveida lidojums, kas kopīgi pārvietojas augšā, lejā.[7]

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas populācija ligzdo Lielbritānijā, Īrijā un Skandināvijas pussalas rietumos. Ligzdošanai izvēlas mežiem neapaugušus kalnu rajonus. Pārsvarā nometnieks, bet putni no Eiropas populācijas ziemeļu daļas migrē uz dienvidiem gar Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastēm. Izplatības areāls Āzijā ir plašāks, tas aptver tās kalnaino centrālo daļu no Turcijas līdz Ķīnai.

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā kalnu ķeģis ir samērā reta, tomēr regulāra caurceļojoša un ziemojoša suga. Kopš pirmā novērojuma 20. gadsimta sākumā līdz 80. gadu beigām tika novērots neregulāri, tāpēc tika uzskatīts par ļoti reti sastopamu. Pēdējo pārdesmit gadu laikā novērojumu skaits ir pieaudzis, iespējams, ir pieaudzis arī caurceļojošo un ziemojošo putnu skaits.[2]

Aizsardzība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas izplatības areāls ir plašs un tie apdzīvo cilvēka saimnieciskās darbības maz skartus apvidus, tādēļ nav būtiski apdraudēti.[8]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kalnu ķeģis